Manas dvēseles retrospekcija.

29. Oktobris 2008

07:53 - Nezinu, bet zinu, jo nezinu, ka zinu.

Es sapņoju, ka piedalos politikas olimpiādē! Tas bij murgs. Ļauns murgs.
Updated - tur bija arī epizodes ar sasistu mūsu mašīnu, Pūku un Mikiju, alias, Viņš ar bij un tas viss velnsviņzin kādā sakarā bija vienā manā sapnī. [!]

13:39 - Kad pelēks aiz loga.

Šodienas lielais plāns bija aizstaigāties līdz veikaliem. Nu to ar izdarīju. Lēnā garā sačammājos, matus izmazgāju, saģērbos un devos ārā. Tiku līdz durvīm, tās attaisot, atskārtu, ka līst! Nēnu loģiski - es taču matus biju izmazgājusi .. gāju atpakaļ pēc lietussarga. Tad nu lēnā garā aizgāju līdz veikalam, nopirku pārtiku un šo to ko nevajadzēja, bet vajadzēja nopirkt, jo nevarēja nepaiet garām, iegriezos vēl blakus veikaliņā, atkal iepirkos un nonācu pie atklāsmes, ka naudas iztērēšana nepieciešamajās atļautajās robežās nav mana stiprā puse, bet pārtērēšana visādām visnotaļ sirdsiepriecinošām lietiņām gan. Bet pa ceļam vēl gadījās veikals, tur es iztērēju savu dāvankārti, bet tā kā kārojamās lietas maksāja dārgāk, drusku piemaksāju. Un atkal overpaid. Katrā ziņā 2 no 3 veikaliem notizlojos maksājot, bet tas jau sīkums un, lai paliek jautrām atmiņām. [Aritmētika nav mana stiprā puse] P.S. Nekad nezvaniet, kad nodarbojos ar pirkuma apmaksu! Tad nu ar trīskāršiem zvanīšanas mēģinājumiem, saruna sanāca - bija tikai viena lieta - ārā līst, man rokās neattaisīts lietussargs, otrā rokā telefons, saprašana, ka salīšu pamatīgi un tam visam pa vidu pārbāzta soma, ko nevar aiztaisīt, jo abas rokas aizņemtas. Ar artistiskiem paņēmieniem attaisīju lietussargu un čāpoju pļāpādama mājās. Daudzi garāmgājēji šodien noteikti mani nesaprata, bet nu - viņiem ar nebij lemts.
Tagad cepšu sev pankūkas pusdienās un drīz jau vien būs vakariņas man ar jātaisa. Esi sveicināta virtuve!
Powered by Sviesta Ciba