Man ir sākusies tējas ar citronu atkarība. Bet tas jau nekas, ka tējas garšu pārsvarā nomāc citrona garša, bet man tā garšo. Visdīvainākais, tas, ka dzeru karstu tēju tad, kad ārā grādi grozās ap + 25. Vismaz mājās ir vēss un nekādi kukaiņi neuzmācas par laimi.
Whatever tomorrow brings, i'll be there .. man atkal ir labi, precīzāk sakot, joprojām laimīgs pofigs. Jāiemācas nekreņķēties par sīkumiem, mjā - tāds netikums pēdējā laikā uzradies, līdz ar sirdsapziņu. Kapēc tāda ir izdomāta?! Man bij tīri labi arī bez tās sirdsapziņas.
Žēl, ka vairs nav iespējas palasīt vecās vēstules - kā es tagad gribētu to. Nu kur man bij tad prāts, kad ņēmu un visu izdzēsu?!
Iešu pēc vēlvienas tējas.