20:33 - Dīvaini.
Bet tiešām dīvaini..Ar mani ir galīgi dīvaini. Bet tā jau laikam ir vienmēr bijis.
Šobrīd joprojām tāds laimīgs pofigs. Un, ja man kāds tagad jautātu vai esmu laimīga, tad es bez vilcināšanās teiktu - jā! Man prieks par sevi, ka nu varu tā droši teikt.
Ja vien man šobrīd nebūtu slinkums, tad izietu ārā pastaigāties, jo ir tik jauks un mierīgs vakars. Galu galā - pilsētā ir tik maz cilvēku. Prieks, ka vasarā visi izbrauc atpūsties un tagad ir tik nesteidzīgi, mierīgi vakari. Pilsētas centrā es dzirdu putnus dziedam. Man patīk klusums.
Sāku pierast pie regulārām zvanīšanām, ilgām un ne tik ilgām sarunām, bet sarunām - agrāk tas takš man tik ļoti riebās. Re kā cilvēki mainās .. pat gads nav vajadzīgs.
šobrīd par dzīvi atkal esmu labās domās.