urn:lj:klab.lv:atom1:deux un trešais mazais un trešais mazais zhagata@gmail.com deux 2026-02-09T08:04:36Z 2026-02-09T08:04:36Z urn:lj:klab.lv:atom1:deux:5566 2026-02-09T10:00:00 2026-02-09T10:00:00 2026-02-09T08:04:36Z 2026-02-09T08:04:36Z Šī vēstule nav tev.<br />Tā ir man.<br /><br />Es beidzot redzu, kas īsti notika starp mums. Ne caur vainu vai pašpārmetumiem, bet caur struktūru un faktiem.<br /><br />Es biju attiecībās.<br />Tu tajās konceptuāli nebiji.<br /><br />Es centos saprast, kas ar mums notiek, un turēt attiecības dzīvas.<br />Tu skaidroji savu skatījumu, bet neatbildēji par to, kā tas mani ietekmē.<br />Tu runāji par sevi, bet nesatikies ar mani.<br /><br />Tu paliki nevis tāpēc, ka izvēlējies būt kopā, bet tāpēc, ka negribēji sāpināt bērnu.<br />Par mani tu runāji ar citiem, nevis ar mani.<br />Manas jūtas tev kļuva par “jautājumiem” vai “problēmām”, nevis par signāliem.<br />Manas reakcijas tika interpretētas kā nesaprašana, nevis kā atbilde uz notiekošo.<br /><br />Un ir viena lieta, ko es vairs nemīkstinu.<br /><br />Tu mani uzskatīji par mazāku.<br /><br />Ne skaļi.<br />Ne tieši.<br />Bet pietiekami konsekventi, lai tas ietekmētu visu.<br /><br />Tu mani definēji kā “less intelligent”.<br />Ne kā citādi domājošu.<br />Ne kā atšķirīgu.<br />Bet kā zemāku hierarhijā.<br /><br />No šīs pozīcijas:<br />– dialoga vietā bija skaidrošana,<br />– partnerības vietā bija pacietība,<br />– tuvības vietā bija analīze.<br /><br />No šīs pozīcijas mans nogurums kļuva par traucēkli,<br />manas jūtas — par pārmērību,<br />mana greizsirdība — par rakstura defektu,<br />nevis par reakciju uz uzticības pārrāvumu.<br /><br />Tu vēlāk pārrakstīji arī mūsu attiecību sākumu, nosaucot mīlestību par “lust”,<br />it kā tādā veidā varētu atcelt savu izvēli un atbildību.<br />Ar to tu devalvēji ne tikai attiecības, bet arī mani kā cilvēku tajās.<br /><br />Es ilgi centos salāgot realitāti ar to, ko man stāstīja.<br />Ne tāpēc, ka es nesapratu,<br />bet tāpēc, ka man netika dota pilna patiesība.<br /><br />Šodien es zinu:<br />mana depresija nebija defekts.<br />Tā bija reakcija uz ilgstošu emocionālu neatbildēšanu.<br /><br />Mana greizsirdība nebija mans raksturs.<br />Tā bija nervu sistēmas reakcija vidē, kur uzticība jau bija pārkāpta.<br /><br />Es atdodu tev atpakaļ to, kas nekad nebija mans:<br />– atbildību par attiecību neveidošanu,<br />– atbildību par godīguma trūkumu,<br />– atbildību par izvēlēm, no kurām tu distancējies.<br /><br />Es paturu sev to, kas patiesi ir mans:<br />– spēju mīlēt,<br />– spēju būt lojālai,<br />– spēju just un saprast,<br />– spēju beidzot nosaukt patiesību vārdā.<br /><br />Es nebiju mazāka.<br />Es nebiju nesaprotama.<br /><br />Tas, ka tu uzskatīji sevi par skaidru, nenozīmē, ka attiecības bija skaidras.<br />Tas nozīmē, ka atbildība tika aizvietota ar skaidrojumiem.<br /><br />Šī vēstule nav piedošana.<br />Tā ir noslēgšana.<br /><br />Es vairs neesmu tajā stāstā, kur mani analizē.<br />Es esmu savā dzīvē, kur mani satiek.<br /><br />— es urn:lj:klab.lv:atom1:deux:4970 2023-07-09T12:06:00 2023-07-09T12:06:00 2023-07-09T09:10:35Z 2023-07-09T09:10:35Z Sāku aptvert, ka vairs nevaru izvilkt attiecības no bezdibeņa, kur tās jau iekritušas gadiem, gadiem atpakaļ. Šī aptveršana arī nozīmē, ka iepriecinu sevi pati, izklaidēju sevi pati, strādāju pati.<br /><br />Bet mana sirds, kā izskatās, neplānot milēt pati. Viņai obligāti laikam kaut ko vajag. Un tā man galvā tagad kāda cita vārds riņķo 24/7. Bīstami. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:4774 2021-06-14T19:32:00 2021-06-14T19:32:00 2021-06-14T16:33:50Z 2021-06-14T16:33:50Z Gribu tetovējumu uz rokas "trust no one", lai laicīgāk attopos, pirms uzticēties. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:4484 2021-06-14T19:25:00 2021-06-14T19:25:00 2021-06-14T16:27:28Z 2021-06-14T16:27:28Z Es atzīstu, esmu vainīga pie daudzām lietām, kas mūsu attiecībās ir sabojājis. Tā ir. Bet pirms pāris gadiem sapratu, ka joprojām, gluži kā pirmajā dienā, vēlos novecot kopā. Diemžēl, un laikam, par vēlu - jo viņš ir attālinājies. Ļoti ļoti tālu. Esam pusmetra attālumā, bet emocionāli - 6000 km. Pēdējā sarunā izrādās, ka es viņam esot salauzusi sirdi. Kā? Ar ko? Es nesarakstos ar citiem vīriešiem, esmu uzticīga kopš pirmās dienas. Viņš ir īpašs, viņam ir sliktās īpašības, kuras esmu pieņēmusi. Manī neesot patstāvības, un es nespējot pieņemt lēmumus. Hahaha, bet par visiem patstāvīgi pieņemtajiem lēmumiem viņam tieši ir pretenzijas - jo neesot saskaņoti. Mans prāts laikam ir pārāk vienkāršs - es redzu baltu, es redzu melnu. Laikam esam mainītās lomās, jo viņš nav apmierināts (izņemot par sexu, tas esot labs), bet es alkstu viņa uzmanības kā mazs kucēns. Es tiešām nevēlos dzīvot bez viņa.<div><br></div><div><span style="color: rgb(32, 33, 36); font-family: arial, sans-serif; font-size: 14px; background-color: rgb(255, 255, 255);"><i>One more and then I'll say goodbye</i></span></div> urn:lj:klab.lv:atom1:deux:4188 2017-06-01T11:31:00 2017-06-01T11:31:00 2017-06-01T08:36:48Z 2017-06-01T08:36:48Z Viss diezgan bēdīgi ir. Pagājušo nedēļu dzirdēju tādus vārdus "Esmu morāli šķīries" un uz 10 gadu jubileju dāvanā būs šķiršanās papīri.<br /><br />Jājam uz beigta zirga ja? Pats ļaunākais murgs kādu nevienam nenovēlu. Jo es viņu mīlu, no visas sirds dziļumiem, lai cik tā sirds jau nebūtu saplaisājusi. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:4033 2016-04-03T19:39:00 2016-04-03T19:39:00 2016-04-03T16:40:03Z 2016-04-03T16:40:03Z Vismaz vairs nav asaru. Nenāk vairs pat vissmagākajās sarunās ar viņu.<br /><br />Nez, tas uz labu vai nē? urn:lj:klab.lv:atom1:deux:3655 2016-04-03T17:15:00 2016-04-03T17:15:00 2016-04-03T14:20:15Z 2016-04-03T14:20:15Z gadi. Solīdas kopābūšanas. Un kad daudzi apgalvo, ka jo ilgāk pāris ir kopā, jo stiprākas attiecības, man gribas kliegt "halloo, jūs esat muļķi!!!", jo nekas nemainīsies, nekad. Un nav mainījies.<br /><br />Kad viņš pa kluso sarakstās un satiekās ar meiteni, kura varēja būt manā vietā, tad sirds burtiski sažņaudzas un šķiet ka greizsirdība savas aukstās rokas apliek ap kaklu un skābekļa trūkums smadzenēm liek darīt nožēlojamas lietas.<br /><br />Kā man gribētos mieru dvēselē... urn:lj:klab.lv:atom1:deux:3503 2012-07-24T12:04:00 2012-07-24T12:04:00 2012-07-24T09:07:10Z 2012-07-24T09:07:10Z Sievietei neko vairāk nevajag, kā vienu pielūdzēju. Vai viņš ir tas, kurš pielūdz? Nē, diez vai. Es taču esmu tik pašsaprotama.<br /><br />Bet gribu, lai kāds mani pielūdz, lai apbrīno mani kā dievieti.<br /><br />Varbūt tāpēc nedaudz glaimojoša uzmanība, ko izrāda 17 gadīgs puisis?<br />Kaut nedaudz, bet tomēr uzmanība.<br /><br />Smaidu kā muļķe. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:3205 2010-05-17T16:34:00 2010-05-17T16:34:00 2010-05-17T13:37:23Z 2010-05-17T13:37:23Z Varbūt ka es tomēr neesmu radīta attiecībām.<br /><br />Nedēļas nogalē Viņš bija īsts jaukumiņš, tātad, kautkas nav kārtībā ar mani. Tik daudz aizvainojuma un rūgtuma palicis.<br /><br />Un greizsirdība arī vajā no pirmās kopā būšanas dienas, kā no tās tik vaļā? urn:lj:klab.lv:atom1:deux:2924 2010-04-08T23:08:00 2010-04-08T23:08:00 2010-04-08T20:10:17Z 2010-04-08T20:10:17Z Is this real what I feel<br />Or am I deep in fantasy urn:lj:klab.lv:atom1:deux:2633 2010-04-06T19:43:00 2010-04-06T19:43:00 2010-04-06T16:44:26Z 2010-04-06T16:44:26Z Vīrieši laikam nekad nepieaug.<br /><br />Nespēju iedomāties situāciju, kurā uzbrēktu savam vīrietim. Nu nav manī tāda satraukuma spēlējot spēles datorā, atšķirībā no viņiem. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:2454 2010-04-05T19:38:00 2010-04-05T19:38:00 2010-04-05T16:38:25Z 2010-04-05T16:38:25Z Mani visdārgākie, līgava un līgavaini!<br /><br />Ne jau veltīgi šajās dienās Jums liku atcerēties to, kas reiz ir bijis un apjaust to, kas reiz būs.<br /><br />No tā mirkļa, kad Jūsu soļi pirmoreiz iešūpoja Zemi, es esmu Jūsu un vedu Jūs vienu pie otra. Vai Jums nav skaistas atmiņas par bijušo? Tas nekas, ka katram tās ir savas– no šī brīža, sākas kopējās. Nav šaubu, ka es esmu labsirdīgs un skaists un ka es Jūs mīlu.<br /><br />Tāpēc apsolu, ka turpmāk būšu vēl labvēlīgāks un skaistāks. Lai Jūs būtu laimīgi, nemaz nevajag daudz– roku rokā, siltumu mājās un maizi uz galda. Tas viss būs! Un lai Jums viss izdodas!<br /><br />Ejiet pa dzīvi ar mīlestības vārdu uz lūpām un laiku pa laikam atcerieties, ka Jums esmu es– visskaistākais, vislabvēlīgākais un tieši tāds, kādam man jābūt.<br /><br />P.S. Te vēl tāds stārķēns ar bēbi knābī. Tas ir smalks mājiens par to, ko es jums gatavoju nākotnē. Bet lai nu paliek nākotne – tagad lai atskan sauciens, ka viss ir rūgts un lai turpinās jautrība!!! Novēlu jums vieglu dejas soli un jautru prātu!<br /><br />Ar cieņu- Jūsu vienīgais un skaistākais liktenis urn:lj:klab.lv:atom1:deux:2175 2010-04-05T16:10:00 2010-04-05T16:10:00 2010-04-05T13:11:32Z 2010-04-05T13:11:32Z Stundiņu pastaigājos ārā. Jā, mana mūža otra mīlestība - pavasaris ir klāt! urn:lj:klab.lv:atom1:deux:1987 2010-04-05T14:01:00 2010-04-05T14:01:00 2010-04-05T11:01:38Z 2010-04-05T11:01:38Z Reizēm viņš izturās ārkārtīgi sasodīti un jauki, tik mīļi, ka gribas kļūt rupjai. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:1580 2010-04-05T12:14:00 2010-04-05T12:14:00 2010-04-05T09:14:42Z 2010-04-05T09:14:42Z Kad ieklausies sevī, tad dzirdi mokošu neziņu. Neziņu par to, kā būs rīt. Vai viss ir pa vecam? Vai mīlestība tiešām nerūsē? Jo man tomēr šķiet, ka ar kādu sūniņu apaug gan. Un tā tomēr ir jānokasa nost. Vai tiešām attiecības norūgst kā vecs vīns? Man jau šķiet, ka jo vecāks vīns, jo negaršīgāks. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:1455 2010-04-02T11:55:00 2010-04-02T11:55:00 2010-04-02T08:55:56Z 2010-04-02T08:55:56Z Aizbrauca ciemos. Tik drūms laiks ārā, nezinu kā kavēt laiku. Neko nedarīt un izbaudīt. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:1229 2010-04-01T17:26:00 2010-04-01T17:26:00 2010-04-01T14:27:49Z 2010-04-01T14:27:49Z 3 gadi kopdzīves. Un esmu palikusi bez nerviem. Tas ir traki, kad tavu vidokli neņem vērā. Vēl vairāk - vīrieša viedoklis ir tas vienīgais un pareizais.<br /><br />Ieelpa un izelpa. Būs miers. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:779 2008-12-13T13:45:00 2008-12-13T13:45:00 2008-12-13T11:47:07Z 2008-12-13T11:47:07Z Nezinu cikos viņš pārvilkās, pamodos 9 un vēl nebija. Tagad guļ un izskatās pēc maza eņģelīša. Jūtos nožēlojama savā izmisumā. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:527 2008-12-13T02:47:00 2008-12-13T02:47:00 2008-12-13T00:49:14Z 2008-12-13T00:49:14Z Es ciest nevaru, kad Viņš rīkojas ar mani saistītās lietas pilnīgi slepeni, t.i. nekonsultējoties ar mani un neņemot vērā manu viedokli. Vajadzēja jau tā kā saprast, ka man ir ļoti svarīgs savs viedoklis. urn:lj:klab.lv:atom1:deux:457 2008-12-13T02:38:00 2008-12-13T02:38:00 2008-12-13T00:43:15Z 2008-12-13T00:43:15Z KAtra diena paiet kā karā. Ja nav ārējā konflikta ar Viņu, tad ir iekšējais, kas pluina dvēseli vēl vairāk. Katru dienu es lūdzos pie sevis, lai viss būtu labi, bet man atkal nākas saskarties ar savu spoguļattēlu, kas neļauj izlīdzināt manus vārdus. Jūtos ik brīžam kā noburta, kad Viņš ir blakām, jūtu medainu mīlestību, bet līdzko atālinās, ienīstu un nevaru ciest - par to ko saka, par to ko dara, un galu galā, ka esmu noticējusi vismaz pusideālām attiecībām. Mani tracina, kad Viņš naktīs neiet gulēt, bet vēl vairāk, kad naktī neatrodas man blakus, nav mājās. Tā es turpinu cīnīties ar šo cīņu sevī, un šobrīd gribas pīpēt, bet nav ko, tik baismi trula sajūta. Varb;ut tas ir negulēšanas trakums, bet es nevaru aizmigt, ja Viņš nav vismaz mājās.