 |
Journal | Friends | Archive | User Info | memories |
Life is what you are making
| 24. Feb 2014 10:33 neatjauno Ārā ir tāda saulīte, bet man gribas pačīkstēt, kur tad citur, ja ne šeit... citiem bojāt dienu negribas. pamostos ar milzīgām galvassāpēm, jo vakar piezvanīju tētim un sāku stāstīt, kā es patiesībā jūtos, man ne elpa bija, nekā, kā sāku raudāt. galva attiecīgi sāp no stresa. gribas teikt, ka šodien ir kārtējā garlaicīgā diena koju četrās sienās, man ir ārprātīgi vientuļi, skaistais laiks to visu vēl pastiprina. bailes ieslīgt nopietnā depresijā. Garastāvoklis:: | |
annoyed
| 9. Feb 2014 11:30 pavasari, pavasari Man goda vārds liekas, ka ir pavasaris, mūsu istabiņa no rītiem ir tik gaiša, putniņi čivina. Ārā spīd saule, sniegs kūst.. Es tiešām negribu rakstīt depresīvi, bet pavasaris mani vienmēr ievaino. Man vienkārši gribas raudāt. Kad pēc Majora man pastāvīgi neviens nebija vēl līdz pavasarim, man goda vārds likās tas kā ellessaris :D normāls jaunvārds iznāca. Laime jau neslēpjas tajā, ka tev kāds ir, ar ko iet pie rociņas jūs teiksiet. Eh. Nezinu, ja man šī svētdiena būtu Valmieras citā galā, es ietu pie rociņas vienkārši ārā. Garastāvoklis:: | |
apathetic
| 31. Jan 2014 10:42 uzvara vai zaudējums Šorīt pamostos un man galvā skan dziesma "Muļķe sirds", he, šovakar ar Jūliju pasēdēšana pie Agneses, mana dvēsele mani velk tā kā uz Krekliem, bet Jūlijai latviešu dziesmas nepatīk. Cik žēl! Katrā ziņā es jūtos 80% pozitīvi. Garastāvoklis:: | |
anxious
| 30. Jan 2014 10:24 gribu būt atklāta Vakardienas Spīdolas diena mani tā neaizķēra, aizlaidos ātrāk. Laikam jāgaida nākamā gada salidojums, būs vismaz pazīstamas sejas! Es saprotu, ka līdzcilvēki un eņģeļi man palīdz dzīvot, jo vakar kārtējo miljono reizi teicu, ka neatgriezīšos, aizgāju gulēt. Bet sapņi! Tie bija drausmīgi. Es ar Oskaru ciemojos pie Līvas mājās, viņai superīga ģimene utt. Tad atkal esmu kojās, bet pašās sapņa beigās es sēžu Jāņielā ar ģimeni, atbrauc Ģirts, mēs it kā tiekam atstāti divatā un jau tūliņ mīlēsimies. Es uzmodos kā no īstenības, es vienkārši zinu, cik tas bija ideāli ar viņu, bet saprotu, ka viss. Viss, viņš lūdzas, viņš sola, viņš gaida. Garastāvoklis:: | |
| 25. Jan 2014 12:12 iesviesta par pieciem gadiem atpakaļ Vakar pēc sportošanas ar Agnesi pievienojos vecākiem ar Slivjukiem pasēdēšanā, kas ievilkās līdz diviem naktī. Lieki piebilst, ka man bija auksti, nāca miegs un es nedzēru [vienu glāzi šampanieša īsti pieskaitīt vārdam "dzeršana", šķiet, nevar]. Tad es jutos kā kādu brīdi agrāk, varētu teikt, pirms pieciem gadiem, varbūt vairāk. Kad bieži braucām uz gandrīz jebkuru tusiņu, bet tad bija domas - kad es tikšu mājās? Visbiežāk atbilde bija - kulsies no rīta ar stopiem, kāpsi autobusā, vai labākais - tētis tevi no rīta savāks. Eh... Esmu konkrēti ārā no savas komforta zonas, pat sēžot pie Rūtas todien es izdzeru pusi vīna, man ir auksti un es burtiski tūliņ izslēgšos. Skumji Garastāvoklis:: | |
| 23. Jan 2014 17:37 Es - interesants cilvēks Tad nu tā! Vakar mamma man piešķīra Atlētikas mēneša abonamentu, iešu katru otro dienu mest svaru. Pozitīvi! Šorīt pamodos un tikos ar Ilgu, kas mani sapurināja pēdējo reizi - arī pozitīvi. Paldies Janai, jo šodien Rīgā atradu abas divas man vajadzīgās tikšanās vietas. Pirmā intervija no pusstundas pārauga pusotrā stundā, taču otra iekļāvās laikā, esmu apmierināta par 95%, tie pieci procenti ir manas neuzmanības kļūdas, ko vairs neizlabot. Ir taču kļūdas, kuras vairs vienkārši nevar izlabot? Braucot mājās vēl satiku Evisu, tagad pačekojot sociālos tīklus, facebook man ir uzaicinājums no šodienas intervējamā, bet Twitter man pieseko Zemnieku Saeima pēc tik ilga laika. Es gaidu to brīdi, kad ar Oskaru ieradīsimies ministrijā, arī to brīdi, kad sākšu studijas Stradiņos. :) Garastāvoklis:: artistic | |
| 20. Jan 2014 11:37 asaras Esmu atpakaļ Jelgavā. Es sevi ienīstu šobrīd. Man ir tik grūti iet uz priekšu, nevaru palaist Ģirtu vēl vaļā, šodien pacēlu telefonu, nojuku, devu netiešu cerību, bet, protams, domāju, ka tā atpakaļceļa nav. Tagad viņš man atraksta: mīlu kādas 7 reizes, ieknieb man, es laikam sapņoju. Man tā riebjas, man viss riebjas, es šobrīd sevi negribu redzēt un dzirdēt savas domas. Garastāvoklis:: artistic | |
| 16. Jan 2014 10:02 kulinārijas prieki Neesmu rakstijusi kopš atbraucu uz Valmieru... Visgrūtākā bija pirmā diena, ārprātā. Pēc tam ar konsultāciju garastāvoklis krietni uzlabojās, bet vakar ar Rūtu iedzērām kojās kā vairāk nekā pirms trim gadiem. Šodien padomā izvārīt soļanku, vakar bija spageti Boloņas mērcē :) nu turos, turos! Garastāvoklis:: artistic | |
| 11. Jan 2014 21:12 danco, ciepins danco Nezinu, vai atstāstīt pēdējās nezinu cik dienas, vai rakstīt malšanas pēc, vai nerakstīt neko. izklausās dikti loģiski, tāpat kā es. Es cenšos saņemt sevi rokās, esmu bijusi uz vēderpresi, trenažieriem, vēderdejām, dziedniekiem, radiem, draugiem, jogas nodarbībām un rīt došos uz baznīcu. Mana otrā es kaut kur visumā danco, bet es dzīvoju šim mirklim varbūt tikai par 20%, jo lielu daļu laika esmu pagātnē un asarās, tad jau cerīgi lūkojos nākotnē [kas man vakar savā ziņā iekrita rokās] un pa daļai prātoju, kā būtu, ja būtu... Nedrillē vienu un to pašu, pirms mūžības par Majoru teica Rūta. Bet tā drillēšana mani pamet un parādās, tā uz nebeidzamo loku. Lūdzu dod man to cerīgo nākotni! Garastāvoklis:: | |
| 6. Jan 2014 12:35 šito nenovēlu nevienam Es pat nezinu, ko rakstīt, ko teikt un ar ko sākt. Laikam neizklausīsies oriģināli, ja teikšu, ka esam izšķīrušies. Tagad man ir vajadzīga palīdzība ka nekad, jo esmu izlēmusi aiziet, bet sirds to vēl negrib, viņš man lūdz kā nekad, piesola visu, ko esmu vēlējusies. Bet, ja es aiziešu atpakaļ, es zaudēšu citu uzticību, cieņu par savu mētāšanos un būtībā normālās attiecībās nevajadzētu tā mētāties, vai ne? Man ir bail no ritdienas un bail turpmāk dzīvot, jo es vienkārši nezinu, kā tas būs un cik daudz asaru tas man vēl prasīs. Es varu piedot, man tā šķiet, jebko, ar laiku varu aizmirst, bet citi nē. jā, ir teiciens - vienalga par citiem, bet tas jau paliekk smieklīgi, ja nav grūti, sniedziet man roku un ļaujiet mums virzīties tālāk, būt laimīgiem, ja ne kopā, tad atsevišķi :( Garastāvoklis:: | |
| 22. Dec 2013 12:04 ADVENTE Jau 4.advente! Visiem lieli sveicieni, mierīgu un priecīgu šo dienu :) Man gan Ģirts strādā abas brīvdienas un man ir dāvanas vien Santai, Rūtai, Unai, tētim un mammai. Pārējiem jāpērk šodien, bet Ģirtam, pa kuru laiku nopirkšu, ne jausmas, he, vienai tā nevelk ārā no mājas, jo pie mums gāž kā pa Jāņiem. Vai kāds man var izskaidrot, ka man vairs nemaz negaršo kafija? Dzeru tikai tēju, pie vainas tēta šokolādes dzēriens, pēc kura pamanīju, ka man tā vairs negaršo :D Starp citu, Ģirts uztetovēja manu vārdu / Garastāvoklis:: accomplished | |
| 17. Dec 2013 16:33 Vajag tikai darīt un panīkums palēnām izzūd. Esmu novērojusi, ka visvairāk neko man negribas darīt no rītiem, kad esmu paēdusi, padzērusi kafiju un noskatījusies seriālu, kuru vakarā nogulēju. Tad nemaz neko negribas. Runājot par iepriekšējo čīkstēšanu par bakalauru, jāmin, ka ir gan par ko čīkstēt, vairāk iedziļinoties savos kritērijos man nav pārliecības par daudz ko, kā esmu kodējusi, tomēr virzīšos uz priekšu. Tas man nepatīk - ilgi muļļāt kaut ko vienu. Sākam, beidzam, sākam, beidzam - tas man patiktu. Garastāvoklis:: | |
| 17. Dec 2013 11:00 Šodien tā neko negribas darīt, ja godīgi, ir tāds panīkums un tā neko negribas, cik ilgi var muļļāt to bakalauru, it sevišķi, ja nav pārliecības nekādas. Garastāvoklis:: | |
| 16. Dec 2013 09:22 7 minūtes Man ir vēl septiņas minūtes līdz izbraukšanai uz Rīgu, jāsaka gan, ka šodien 7 minūtes man ir zīmīgs laiks. Par pēdējā laika notikumiem... 4dien aizstāvējāmies godam, sagaidījām daudz ciemiņu Valmierā, notusējām līdz rītam. It kā uz to brīdi ir tik forši, bet nākamajā dienā vienmēr gribas iebāzt galvu zem zemes. Vai agrāk, kad tusiņi man bija neaizstājama dzīves daļa, tas bija tāpat? Tad jāsaka, paldies, ka nu tā vairs nav! he. Vakar atbraucu uz Jelgavu, viena nakts tiešām paskrien nemanot. Šodien atpakaļ uz Valmieru, bet vispirms uz Rīgu! Garastāvoklis:: busy | |
| 9. Dec 2013 13:40 Esmu atpakaļ no Jelgavas, galvā daudz domu.. Sākšu ar to, kā gāja ministrijā.. Atradu bez grūtībām, ar bailēm braucu uz 23.stāvu, lūdzoties, lai lifta durvis ātrāk atvērtos. Saņēmu pretimnākošu attieksmi pret sevi. Lejā braucu jau smaidīga un, iespējams, ka aiz laimes apmaldījos. Labi, ka ir Jana, kas mani kā mazu bērnu kaut kur aizved vai nekurienē savāc. Paldies! Uz Valmieru atbraucu ļoti labi, paunas bija tik daudz, ka līdz mājām saucu taksi. Sacepu karbonādes, lasīju grāmatu un atpūtos. Ģirts bija tikai ap vieniem naktī ar pilnu somu našķiem. Tik jauki viņu atkal redzēt! Tā nu vakar atzīmējām otro adventi, iededzām sveces, nopirkām lampiņas un egles loga rotājumu. Super! Es gan vakar dikti ilgi nevarēju aizmigt. Mocijos, mocījos. Tagad lasu grāmatu "Ēd. Lūdzies. Mīli." un saprotu, ka, jā... Tā ir laimes atslēga. Ēst un baudīt garšas, varbūt ne lūgties kā budistam, bet Dievu gluži malā nelikt un mīlēt, mīlēt, mīlēt. Sapņos jau pati biju Indijā, he, vēl es biju kādā skolā :) Garastāvoklis:: | |
cheerful
| 3. Dec 2013 09:26 Kāpēc man neko negribas darīt? :( , panīkums. Neticami, ka rīt jau zaķis būs citā valstī, eh Garastāvoklis:: | |
| 2. Dec 2013 09:46 Parīt jau uz Jelgavu, Ģirts uz Poliju.. Man tā neko negribas darīt, sapnī biju 4.vidusskolā, dīvaini. Vakar uzbūrām svētku sajūtu - iededzām svecīti, vīraku, dzērām karstvīnu un skatījāmies romantiskās filmas. Vienmēr varētu tā :) Garastāvoklis:: | |
| 27. Nov 2013 09:13 VĀVERES RITENĪ Pēdējās un vēl nākamās dienas vienā skriešanā. Vakar ļoti traka diena, bet tomēr pozitīvi uzlādējoša, lai gan sanāk nokļūt viedokļu sadursmēs, nopietni, es neesmu piemērota vēl četriem cilvēkiem, tikai vēl diviem. Vispozitīvākais ir kašķēties un niķoties, bet tev ir kāds, kurš tevi mīl, pienāk, samīļo un uzmundrina. Negribas, lai pēc nedēļas Ģirts jau uz Poliju, lai gan atkal man tās dienas būs skriešanā un paies ātri.. Garastāvoklis:: artistic | |
| 22. Nov 2013 09:45 Esmu atpakaļ no Jelgavas. Tik ātri. Vispirms par valsts svētkiem.. Ar Ģirtu nopirkām tortīti un Jana ar savu Janci atbrauca ciemos. Tik spontāni. Staigājām gar strūklaku, dzērām šampanieti. Bet jau nākamajā dienā es uz Rīgu. No paša rīta. Liekas vienmēr, ka tik ilgi prom no Ģirta, bet tas laiks paiet tik ātri! Par to darbu... Es ATTEICOS. Reāli sanāk, ka nopelnīt gandriz NEKO nevar, bet laiku tas paprasa pamatīgu. Laikam nebūs mans! Toties brauciens uz Jelgavu... Mājās pie vecākiem biju pusdeviņos. Jo pa taisno uz LLU, divas intervijas - viena Jelgavas centrā, otra pie Otto, gandrīz manā rajonā. Pēc tam uzreiz uz zemnieku klubu! Tur gan bija fantastika. Vispār šis projekts man ļoti, ļoti patīk. Trešdien savukārt Spīdola, mana Spīdola. Bet vakar pie Indras, mati nu man kā cilvēkam :D aij, traki ātri paskrēja laiks, bet izskatās, ka mazāk kā pēc divām nedēļām atkal uz Jelgavu. Manam zaķim četras dienas jālido uz Poliju. Es viņu ļoti mīlu :) Garastāvoklis:: | |