Life is what you are making - bē

esmu atpakaļ valmierā. no rīta biju spīdolā, uzskrēju virsū majoram, haha.. pabeidzu vēbera grāmatu un esmu pelnījusi noskatīties gg, kas lādējas ļoti lēni. kojās internets galīgi nav optiskais. visa mana šodienas pārtika sastāv no saldumiem vien. it kā jau tā neizskatītos pēc pumpainas nelaimīgas tīnes. nespēju, vienkārši nespēju sagaidīt piektdienas balli un kur nu vēl vairāk mihaela atbraukšanu. man tā gribas nodot. nu nereāli dot vaļā, nedomājot par rītdienu. liekas, ka viss, kas mani vilina ir ballītes un kaut vai viena vakara sakari. atkal. man tikai radās tāds iekšējais monologs ar sevi par to, ka man visas attiecības izjūk pēc apmēram 3-4 mēnešiem, vai man kādreiz tās būs arī ilgstošas? nezinu, vai tagad tās meklēju, zinu tikai to, ka meklēju sevis izlikšanu, kādu baudījumu sev, bet vai tiešām man sava dzīve būs jānodzīvo karjerā, iespējams jeb gribētos teikt - cerams - veiksmīgai, pa kāpnēm augšupkāpjošai, bet ģimenes loma? kaut šonakt varētu būt vācijā tajā klubiem paredzētajā naktī, tas mani konkrēti atdzīvinātu. kā no jauna!

Garastāvoklis:: awake