Life is what you are making - Komentāri

pirmo reizi uzrakstīšu mini atskatu uz šo gadu, kāds tas man bijis... jauno gadu sagaidīju briesmīgi, - Valmierā, ar nesapratni, izbeigt ilgās mokošās attiecības, vai neizbeigt. janvāra rītā zvanīju Elucim, Oskaram, varbūt vēl kādam, tikai neatceros, - kam. Un tomēr solis tika sperts, kojās ievācos janvāra pirmajā vai otrajā nedēļā. Ziemā bija diezgan grūti un vientuļi, gāju uz baznīcu, kojās bija ļoooti drūmi sākumā un man pat neticās, ka tā vairs nav un nekad nebūs tā, ka es dzīvošu kopā ar Annu un Rūta strādās tuvējā IKI veikalā (tagad jāsaka - MEGO). Tālākie mēneši pagāja bakalaura rakstīšanā un jau martā, precīzi, piektajā martā sāku darboties pieciniekā. Tagad vairs nevaru sevi iedomāties bez radio. Tie gaiteņi, tās durvis, tie cilēki un tā aura. Brīnišķīgi un uzlādējošie. Pat nezinu, vai kur citur gribētu būt, ja vien varētu nedaudz vairāk nopelnīt vai sadabūt štata vietu. Kopš septembra aktīvi darbojos arī pirmajā kanālā. Maijs līdz jūlijs pagāja mazā romānā ar Lauri, laikam vienkārši gribējās romantiku, jo tagad šķebinoši iedomājoties par viņu. Galīgi garām. Esmu uzsākusi mācības Stradiņos, puslīdz normāli, tikai ļooti grūti, bet jāizvelk. Nu ir gads riņķī, un daudz kas ir mainījies, esmu viena, bet vismaz man nav visu laiku jāstreso vai jāraud, mācos kur citur, jo Valmierā šobrīd nebūtu tā, kā agrāk (Rūta ir prom, ar Anitu īsti nesazināmies, praktiski vispār nesazināmies) un esmu radio, kas ir labākais, kas ar mani šogad noticis. Vēl uzņēmām filmu par laukiem!