Life is what you are making - Komentāri

manai Latvijai :) Pēdējās četras dienas bijušas kā pasakā. Darbs galīgi aizmirsies. Pirmdien nedaudz uztraukusies iesēdos autobusā uz Saldu, kur izkāpu un desmit minūtes gaidīju Lauri ar Undu. Pamanīju Anitas veterināro aptieku un pasmējos. Tad izkāpa viņi un uzreiz bariņš draugu apkārt. Pozitīvi draugi! Ģimenes draugi ir fantastiski, arī Valda vecāki tik komunikabli un feini kā manējie. Aizbraucām 10km ārpus Saldus svinēt Jāņus. Liela pļava, liels ugunskurs, nojumīte, teltis un divas laivas lielā ezerā. Lielu laika daļu pavadīju tieši ar Undu, uzpinām vainadziņu man. Lauris fantastiski mīļš, kā slapji suņuki vakarpusē salijām, bet naktī ne reizes nebija auksti. No rīta metām ar Undu vainagus ozolā un abām pēc diviem gadiem jāprecas :D hehe Izciemojāmies pie Valda līdz pat četriem un devāmies četru stundu garā braucienā pāri Latvijai no Kurzemes caur Zemgali uz Rīgu un tālāk jau uz Vidzemi. Autobusā nejauši satiku Krišu, kas piedāvāja otru ārštata darbiņu. Jācer, ka izdosies. Pie Laurīša uztaisījām vakariņas un pavadījām fantastisku vakaru atkal kopā. Vakar toties devāmies uz Latgali. Superīgi mūs uzņēma divas jaunās ģimenes, stāvējām uz lauka (es vispār šajās dienās ļoti izbaudīju dabas skaistumu, ko Dieviņš radījis. Latvijas lauki ir fantastiski), tur, kur mēs stāvējām, desmit metru attālumā Krievija. Un man ir sirreāla sajūta, ka es stāvu šeit, bet tur ir Krievija, kas izskatās tāpat kā Latvija, kur dzīvo krievi, kurus skatos, kur kādreiz mūsējos izsūtīja. Sirreāli. Atpakaļceļā sarīkojām sev nelielu ekskursiju pa vietējiem tūrisma objektiem. Bet viss noslēdzās Valmiermuižā, bija manas meitenes ar. Mēs jautri pavadījām vakaru, bet es piedzēros... Tas gan nebija forši, jo man trūkst filma, pa fragmentiem atceros, kā Oskars vēl bija uznācis pie mums un kā mēs ar Lauri vēl pavadījām laiku.