Life is what you are making

Sen nekas nav rakstīts, tā vakar Rūta man teica.. Taisnība. Nav jau laika, dienā ir par maz stundu, lai izdarītu visu, kas jāizdara... Pašiem mums ir labi, svētdien superīgi atpūtāmies Mazsalacā, tā bija varenajauka diena. Nu ir jau pusē darba nedēļa. It kā uz skolu tikpat kā nav jāiet, bet darba nežēlīgi daudz. Ņemot vērā, ka jau trīs dienas tulkoju pētījumu no igauņu valodas uz latviešu un tas notiek nenormāli lēnos tempos.

Pārmaiņas, pārmaiņas.. No tām jau vienmēr ir nedaudz bail, vai ne? Tagad Ģirts ir izvēles priekšā - pārmaiņas vai ne-pārmaiņas? Vakar nācām ap deviņiem mājās un runājām par pārmaiņām, par to, kas varētu būt pēc gada. Arī man ir bail un es domāju, ka tas jau vēl ilgi, bet tā jau gan nav. Jācer, ka būs darbs, ka iekārtosimies varbūt pat Rīgā. Ja dienā būtu uz pusi vairāk stundas vai ja es būtu vampīrs un negulētu, tad es gribētu ievākt arīvus par savu ģimeni - no mammas un tēta puses, vismaz gadsimta garumā. Ievākt atmiņas, foto, tas būtu skaisti, bet vai tad tam ir laiks? Gan jau kaut kad. Noteikti. Lasu visas S.Gailītes grāmatas un mani tās iedvesmo. Varbūt daļēji tāpēc, ka visa darbība grāmatās notiek Jēkabpilī, Zīlānos, Leimaņos, Zasā. Neapšaubāmi, tās vietas man ir tuvas.

Life is what you are making - Komentāri

Reply