Life is what you are making - Komentāri

Jau piekto dienu sanāk, ka esmu atpakaļ Valmierā. Tad beidzot ir laiks piesēsties un kaut ko uzrakstīt. Godīgi sakot, mājās viss labi, nav vairs lielo kašķu, lai gan vakar vienu brīdi tāpat atradām par ko sakašķēties. Mājās ir labi, bet tagad Ģirts ir darbā un ir mazliet vientulīgi. Tajā vakarā, kad Una, māsa, tētis un mamma aizbrauca, es raudāju un raudāju . Aptuveni tā, kā raudāju, kad aizbraucu uz Jelgavu . Biju pa mēnesi paspējusi pierast un pēdējais vakars pie Mušiņas un opja vispār bija kā labākajiem draugiem - ar šampanieti, šokolādi un atklātām sarunām līdz pusnaktij. Kopumā es gribētu, lai visi mani jelgavnieki zina, cik ļoti es viņus mīlu...