Life is what you are making - Komentāri

Pēc pusstundas man būs pakaļ tētis, mēs tagad mēnesi ar Čiepiņu dzīvosim pie opja un omes. Būs drausmīgi grūti.. Ir grūti. Bet mums ar Ģirtu ir pauzīte, kas zina, varbūt vispār viss.. :( Esmu sakravājusi mantas, bet vēl joprojām man tas neliekas reāli. Esmu izraudājusi visas acis. Viņš gan mani šodien samīļoja un iedeva buču uz lūpām, teica, lai braucu, lai varam izvēdināt galvas. Uz mēnesi... Viņš man piezvanīja un teica, lai neraudu, bet es nezinu, vai viņš kaut ko vēl jūt, vai nejūt? Katrā ziņā paņēmu viņa dāvāto krūzi līdzi, kuru neesmu vēl lietojusi, aizsūtīju sms, uz ko viņš vien atbildēja - paņem, paņem... :( es esmu drausmīgi, drausmīgi bēdīga.