Life is what you are making - 26. Oktobris 2015

man pirmo reizi ir apmaksāts atvaļinājums manā mūžā, lūk, ko nozīmē normāla darbavieta. jāpiebilst, ka jau astoņos biju augšā un ir pavisam jokaini tā nedarīt neko, atpūsties. nepierasti, tā gaidīju, bet jau esmu nogarlaikujusies. aizvakar aizgāju uz salidojumu spīdolā, baigi negribējās iet, bet pavilkās beigās pavisam forši, atrados starp montu un bubu, un it kā nekas nemainījies, joki par zebru un cūku, par sīpolu siteni bibliotēkā un visām pārējām lietām. laikam likās, ka pa pieciem gadiem esmu vairāk izmainījusies, nekā patiesībā esmu. kas par mīlas fronti.. joprojām pa vecam, tas laikam jāpieraksta. raksta man cilvēks ar ko saistās ukraina, vakar dāvja mamma bija ciemos, bet velk man pie tā viena vienīgā, ar ko nekas dikti uz priekšu nekustas [ja neskaita, ka viņš man pirmo reizi mūžā dibenu apgrābstīja], citādi nekoo. 

Garastāvoklis:: chipper