Life is what you are making - 6. Janvāris 2014

Es pat nezinu, ko rakstīt, ko teikt un ar ko sākt. Laikam neizklausīsies oriģināli, ja teikšu, ka esam izšķīrušies. Tagad man ir vajadzīga palīdzība ka nekad, jo esmu izlēmusi aiziet, bet sirds to vēl negrib, viņš man lūdz kā nekad, piesola visu, ko esmu vēlējusies.

Bet, ja es aiziešu atpakaļ, es zaudēšu citu uzticību, cieņu par savu mētāšanos un būtībā normālās attiecībās nevajadzētu tā mētāties, vai ne? Man ir bail no ritdienas un bail turpmāk dzīvot, jo es vienkārši nezinu, kā tas būs un cik daudz asaru tas man vēl prasīs. Es varu piedot, man tā šķiet, jebko, ar laiku varu aizmirst, bet citi nē. jā, ir teiciens - vienalga par citiem, bet tas jau paliekk smieklīgi, ja nav grūti, sniedziet man roku un ļaujiet mums virzīties tālāk, būt laimīgiem, ja ne kopā, tad atsevišķi :(