Life is what you are making - 24. Maijs 2013

ir grāmatas nosaukums, kuru aizrautīgi lasu! 2009.gadā mamma pirmajā lapā bija ierakstījusi, ka tā ir labākā grāmata, ko viņa ir lasījusi. Un es ieteiktu izlasīt, ja pēkšņi ir nožēlojama romantiķes un dzīves pārdomu sajūta. Autore ir kāda itāļu rakstniece - par dzīvi un attiecībām. Tad nu tā. 3dien vakarā Ģirtam nomira ome, un es biju pirmā, kam viņš raudot zvanīja. Tā mēs norunājām līdz pusnaktij. Bet kopumā neesam runājuši kopš vakardienas pusdienslaika. Neviens no mums neaizsūtija otram īsziņā - arlabunakti . Vakar ciemos bija Jana, un mēs daudz domājām, kāpēc vienkārši nevarējām iestrēgt Spīdolā? Nu nevienam, nevienam viss nav super ideāli. Varbūt no malas mums izskatās, ka Rūdim ar savu Anci ir, bet kas gan zina, kā ir patiesībā. Un tomēr es pati tagad esmu nonākusi uz robežas 50 pret 50. Pavadīju Janu un mājās atnācu, mamma prasīja, kad būs bēres, ka vajagot kādas puķes aizsūtīt utt. bet mēs neesam runājuši. Aizgāju gulēt desmitos vakarā, bet neesmu gulējusi tikpat kā nemaz. Es sāku apsvērt visas dusmas, ko man ir sagādājis Ģirts, visus mīnusus, kas man riebjas, un kurus, iespējams, man neizmainīt. Tad pagriežos uz otriem sāniem un atceros plusus, kā viņš ir par mani rūpējies, kā agrāk izrādījis savas jūtas, kā atspēries šurp, kā mēs filmējām saullēktu aukstumā no rīta. Četros es neizturēju un aizgāju uz virtuvi lasīt savu grāmatu, pussešos kaut kā aizmigu, bet septiņos visi rosījās uz darbiem, es arī palasīju un piecēlos. Brīžiem man liekas, ka to mīnusu tomēr ir daudz un daudz arī pacietusi esmu es, protams, pati neesmu jau ar ideāla, bet brīžiem, piemēram, tagad man liekas, ka man viņu vajag.

Garastāvoklis:: anxious