Life is what you are making - 30. Oktobris 2012

Nezinu, aizvakar, vakar un šodien esmu tik uzvilkta, stresaina, nervoza un aizkaitināma. Mani viss tracina, tracina, ka tik daudz kas skolai jādara, bet man tak māsa ciemos. Šodien metu mieru. Rīt varēšu visu atkal uz maksimālo spiest. Šonakt man bija vēl nenormāls murgs, pat negribas rakstīt, bet tā ir mana zemapziņa - ķipa aiziet mans opis, un viņš tā kā teicis, ka grib tur ziedot orgānus vai ko un mana mamma saka - aij, ko tur, tas nav vajadzīgs, tad tētis saka - ka viņš taču tā gribēja. Tas parāda tikai to, ka mamma vienmēr komandē. Man šodien arī piezvana un prasa: ko jūs ēdat? kāpēc nav cīsiņi, tas un tas un tas? Man riebjas, ka mani komandē, es varu paēst arī dienā divas maizītes un izdzīvot, goda vārds, tā tērēšanās man riebjas, visu laiku liek justies kā kaut kādam bomzim, kad kritizē. Visi viņi kritizē.

Garastāvoklis:: aggravated