Life is what you are making - 23. Augusts 2012

Vārdu sakot, vakar praksē es visu paspēju ar divu minūšu kavēšanos! Uz jauno dzīvokli ir aizvestas jau fotogrāfijas, krūzītes, glāzītes un citi nieki. Šodien jāstiepj ziemas zābaku pāri. Arī rudens. Priecē, ka tur ir tāds antrosols [vai kā to vecāki sauc] kā Jelgavā, kur iebāzt zābakus un burkas, piemēram, lai nav kā šeit, kad viss kaut kur mētājas. Es vakar novācu visus mēslus no palodzēm, viss, kas bija sakrauts uz galdiem čupās, tur ir saliekams sekcijā. Un ir kārtība kā pie Mušiņas, un man likās, ka mums par daudz krāmu ir. Grīda ir pa pusei salikta, šodien jāturpina, balkons ir fantastisks, vakarā izgājām uzpīpēt, bija tumšs, tikai mazas gaismiņas no citām mājām, skaisti, sajūta tāda kā Jelgavā. Ir iekšā mūzika, ārā tumsa, iekšā gaisma - es stāvu un pīpēju, tikai nebaidos, vai Evelīna nepamodīsies, jā. Kopumā varu teikt, ka jūtu, ka iedzīvošos, protams, šeit ir skaisti, kur esam pašlaik, bet labāk to pārvākšanos uztvert kā piedzīvojumu. Es nezinu, vai tas ir normāli, bet man pēdējās dienās ir sekojošas domas galvā [pārsvarā visu laiku par neko citu nevaru padomāt]: es gribu ieiet pirtī un pēc tam kārtīgi izgulēties, es gribu sēdēt vannā un tad kārtīgi izgulēties, es gribu garšīgi paēst, tad daudz saldējumu un izgulēties.

Garastāvoklis:: accomplished