Life is what you are making - 18. Jūlijs 2012

Vakar pēc ilgiem laikiem bijām Rūjienā, dikti jauki.. Un Ģirts palika darbā pēc tam. Tā nu es viena pa mājām, pus12 ielīdu gultā un stundu noteikti nespēju aizmigt. Uztraucos par dejām.. Un visu ko citu. Kā jau es. Es parasti uztraucos par jebko! Pirmdien ar Rū mammu tā parunājāmies, tā interesanti.. Par daudz ko aizdomāties. Dzīve nav ideāla, nekad nebija un nekad nebūs. Mēs no citiem un pašiem sev sagaidām milzu lietas, bet viss var iegrozīties pilnīgi citās sliedēs, un ar to ir jāmāk sadzīvot, vismaz jācenšas būt stipram. Es noteikti zinu, ka mana dzīve nebūs ideāla, kā es domāju vidusskolā: ballītes, nereāli garš džeks, doktora grāds kabatā un karjera kā pašam Domburam. Droši vien pat tuvu nebūs. Jo man ir arī citas vērtības. Kaut kad nesen vienā filmā dzirdēju frāzi - dari visu, no kā tu baidies. Un es, manuprāt, tagad daru. Kaut vai ar dejām, es aizgāju un nevienu nepazinu [jo šajā mēģinājumā bija tikai meitenes], ir briesmīgi tur stāvēt un tikt vērtētai, kad vajag kaut vai uz tualeti un nevari aiziet, vai kautrējies kādam ko pavaicāt. Un es tiešām kautrējos. Šodien Ģirts mani vedīs uz mēģinājumu [esmu visas šīs dienas nocepusies par tērpu, par matiem un kāju vēzēšanu].. Man bail, ka viņš skatīsies un man kaut kas nesanāks. Man pat ir bail no rītdienas koncerta, bet to vajag! Ir jādara, man patīk un reizē ir bailes. Tagad lielākās?? Gunta man neko neatbild par iespēju iet trešo praksi VTV un es uz ašu roku tikai intereses pēc uzrakstīju pieteikumu uz mūsu pašu radio tepat, nepagāja ne diena, kad man atbild, lai nāku un sāku kaut vai tūliņ pat! Bet es visu laiku domāju, ka man nav balss, ka tur ir tikai tāds nenopietns raidījums "Yes", bet trešais kurss ir tas laiks, kad jāparāda sava iniciatīva un neviens jau nav nezvērs, vai ne? Lai kā mums liktos. Man ir bail visvairāk no radio un iespējams, ka šo spontāno ideju es izmantošu.

Garastāvoklis:: chipper