Life is what you are making - 17. Jūnijs 2012

Šodien aizbraucu Evelīnai līdzi pie zirgiem, sadevu burkānus un samīļojos. Bijām dārzā pacept šašļikus, tik nepierasti, ka tu dabon visu, ko gribi, kad ieej maximā, jo nav sava nauda jāskaita. Biju kapos pie tēta mammas, parunāju domās, beidzot bijām tur, kur sen bija laiks. Jo viņa taču man katru dienu ir blakām un tik reti, kad esam tur. Arī Evelīna bērnībā reiz skatījās un kaut kam [ko mēs neredzējām] prasīja - vai tu esi eņģelis? Biju pie Agneses, beidzot izrunājos, izstāstīju, kā ir ar Ģirtu. Viņam pat nepielec, ka viņš par daudz mani kontrolē. Pēdējā saruna mums šodien bija ap septiņiem, kad es pateicu, ka negribu to kontroli un viņš teica, lai šķiramies. Es piekritu. Bet nezinu, kas būs rītā. Jo man piektdien vēl jābrauc uz laukiem, Rūtai ir izlaidums un es tomēr saprotu, ka stulbi jutīšos, ja neaizbraukšu... Es viena rīt aizbraukšu uz Valmieru un varbūt pielikšu punktu. Varbūt. Laikam gan vajadzētu. Citādi man ir grūti, ka viņam nepatīk tas, ka braucu šurp un uz Siguldu un daudz kur citur. Bet es nevaru visu vasaru nosēdēt 4 sienās, ja man vismaz tur darbs būtu. Protams, man ir grūti, jo es domāju, ka būs visādi svētki un visādi pārīši un mīlas dziesmas un atmiņas, kas man neliks mieru. Bet šodien pat, kad Mušiņa pieminēja Dzintru un brālēnus, man jau tā palika. Man gribas iemīlēties pa jaunu un neapedzināties.

Garastāvoklis:: annoyed