Life is what you are making - 11. Jūnijs 2012

Mēs sestdien noskatījāmies futbolu un, jā, uzvara!!! 1:0. Sestdien bijām pastaigā, pasēdējām pie krācītēm un pamērcējām kājas, izstaigājām teju visu Valmieru. Sāku lasīt "Bada spēles". Vakar bijām pie zirgiem. Kā man gribētos tur doties teju katru dienu! Visi tik skaisti un nebaidās. Sacīkšu zirgi māk trikus un lēkt pāri. Mums gan tika divi ērzeļi, man brūns, bet Ģirtam melns. Forši, ka mūs nevadāja pavadā, bet sākumā pieradām pie grožiem un saviem zirgiem ārā, kad man palika auksti, gājām iekšā. Vajadzēja apķerties zirgam ap kaklu, kad bija pakāpieni, jo mazliet bija bailes, un mums tā ieteica darīt. Nelecām gan nekur pāri, jo esam nekas, salīdzinot ar tām divām meitenēm, kas lēca pāri šķēršļiem, mūsējie pārkāpa tikai tādiem niecīgiem, toties arī parikšojām. Knapi novēlos lejā. Tad jau manī bija uzticība un varējām salikt purniņus kopā. Ģirts gan solīja, ka aizbrauksim kaut kad vēl. Par maksu un paņemsim daudz burkānus un cukurgraudiņus. Vakar bijām pie Gaujas, pamērcējām kājas un atpūtāmies. Jaukas brīvdienas. Šodien gan Pūcīte nomira. Cik nu nomira, bet viņas vairs nav. Pagaidām tā īsti raudājusi neesmu, tikai asaras saskrēja acīs. Laikam man tā īsti neticās. Varbūt vecāki neņems mazo kaķi, bet jau lielu, kurš ir cietis no suņiem, kurš ir nedaudz kropls, bet noteikti uzticīgs. Mans kaķis gan ir traks! Šodien mums gads un septiņi mēneši. Augustā es braukšu uz Zviedriju.

Garastāvoklis:: busy