Life is what you are making - 19. Maijs 2012

beidzot noskatījos filmu, ko ieteica Evelīna - "Mana meitene". Biju jau sen atpakaļ skatījusies pa tv, kaut kad tik sen, kad Areta ar Lūriņu bija ciemos. Bet man patika, lai gan Ģirts aizmiga neilgi pirms beigām, es noskatījos un tad noraudājusies klusām līdu viņam blakus, bet viņš izstiepa rokas un mani piekļāva sev klāt. Tā mēs nogulējām. Pēdējā laikā spēju gulēt un gulēt. Kad nav skola, ātrāk par 10 nemaz neraušos ārā no gultas.. šodien visvisādas aktivitātes ieplānotas vakarā. bet patiesībā man tā diezgan skumji ir. jo ome zvanīja, viņai pēdējā laikā tie teksti nezinu - kādi. kaut ko sāka man pārmest, ka nebraukšu vēl kādā erasmusā uz ilgāku laiku. vai tad viņa pati nekad nav mīlējusi kādu? viņiem Ģirts laikam nav cilvēks. Tagad zvanīju mammai, lai paprasītu, kā pareizāk vienu teikumu uzveidot, jo man tā valoda ir, kāda ir. Dzirdu, ka ome jau plāno mani sūtīt pie Rasmiņas kaut kad vasarā. Protams, ka es gribētu, bet man ir arī Ģirts tepat, Valmierā. Vēl es, protams, gaidu Evelīnas dzimšanas dienu, kad braukšu ciemoties četras dienas, bet vai tā būs nedēļa - es vēl nemāku pateikt. Bet mīlu jau tāpat es gan ģimeni, gan Ģirtu.

Garastāvoklis:: accomplished