Life is what you are making - 27. Marts 2012

šķiet, ka iesnas mazliet būšu nomākusi, bet mans gudrības zobs periodiski neliek par sevi aizmirst un šodien tās ir mokas. drausmīgi negribu nekur iet un vispār neko. kā lai saņemos? o, viena doma gan ienāca prātā. šodien čiepa galīgi dulla. aizleca aiz dušas un tur ir maza sprauga, kas ir aptuveni 2metri augsta un taisna, kaķim ir nereāli uzlekt atpakaļ, bet abi dušas sāni ir pienagloti pie sienām. es gandrīz juku prātā, ka kaķis tur nobeigsies, bet ieradās ģirts un kā tādam zemledus makšķerniekam pasniedza manu garāko šalli, šis pieķērās un ārā ir. fuu

Garastāvoklis:: weird

briesmīgi. es šodien atkal jutos briesmīgi. piedodiet, ka es čīkstu vienā laidā, bet man vajag kaut kur izlādēties. angļu valodā izgāzos, lai gan biju pamatīgi sagatavojusies un tas, ko es biju padarījusi, bija labs. bet atkal uztraukums. es nesaprotu, kāpēc man šad tad, kad darbi ir neteiksim, ka ļoti svarīgi, bet nu tomēr uznāk uztraukuma vilnis un tad man, atļaušos pateikt, vienmēr vajag čurāt. laikam labāk būtu teikt uz tualeti. un es tur neko nevaru padarīt. man ir paniskas bailes, tad es visu noberu kā pupas, kad viss beidzies es nomierinos un pēc 10 minūtēm jau pārdzīvoju, ka visu sadragā mans urīnpūslis vai mana nervu sistēma? patiesībā šī problemātika man ir jau no bērnības, bet tagad tā, šķiet, attīstās geparda cienīgā ātrumā. cik daudz gan es sevī gribētu mainīt. pirmkārt, es gribētu negrauzt nagus. man ir vienalga, ko es tik te nerakstu, man šobrīd vajag izlādēties. un es patiesībā negraužu nagus, bet to ādu tur apkārt. izskatās pretīgi, es apzinos un vienalga turpinu to darīt. tas ir automātiski. ar skolu arī šķiet, ka netieku galā un ja tieku, to iedragā mana čurāšana. man jau ir 20 gadu, bet šķiet, ka tikai šobrīd esmu sevis meklējumos.. kas es esmu? ko es daru šeit? un kas es gribu būt? laikam pusaudžu gados es visu pārāk labi zināju. biju pašpārliecināta. tagad es vaidu par visām nelaimēm un budžetiem katru mīļu dienu.

Garastāvoklis:: sore