Life is what you are making - 25. Marts 2012

es tiešām pēdējā laikā esmu pārāk depresīva. bet es nevaru izturēt vairs, bet jāpacieš vēl mazliet vairāk kā divi mēneši. bet šķiet, ka rokas nolaižas un galva tāpat. vakar kaut ko sāku montēt tam radio gala darbam, ģirts man atnāca blakus un palīdzēja, man jau patika, ka viņam tas interesēja, līdz ar to es tur varēju vienkārši sēdēt blakām un māt ar galvu. kaut kur pulksten 23, es jau klanījos, man viss bija zajebala, bet darbs bija tikai pusē. šis man sāk kaut ko pārmest, ka man nav pareizās attieksmes utt. un es atkal izspļāvu, ka man vispār viss ir noriebies, un pēdējā laikā visu daru tā virspusēji, pat neiedziļinoties un tad ar bailēm gaidot kārtējo atzīmi. šodien mazliet sakasījāmies par to darbu, jo viņš grib tur katru sīkumu uzlabot, bet man ir galvenais pabeigt ātrāk un nekad to vairs neredzēt. laikam neesmu vispār piemērota augstskolai vai šai profesijai. ok, praksē man patīk, vakar noskatījāmies raidījumu pa tv, bet tad kāpēc skolā man nepatīk? varbūt patīk, ja visa nebūtu tik daudz un nemitīgi nesalīdzinātu sevi ar citiem un nekritizētu tik daudz. šeit nekad nevari cerēt uz 10 vai 9 ballēm, jo tā nav matemātika, kur ir viena pareizā atbilde, kuru var atrisināt ar dārgām privātstundām. šeit ir darbs, kas atkarīgs no otra cilvēka, cik daudz viņš runās, ko viņš pateiks un tad nu tavās rokās ir liels māla klucis, bet jāizveido kaut kāds vilcieniņš ar pareizu vagonu secību un savienojumiem starp tiem. bet arī tad nekad nevar cerēt uz 9 vai 10. jo tik daudz kas ir atkarīgs no tēmas, no balss, no visādiem citādiem blakusapstākļiem. bet matemātikā ir tikai viena pareizā atbilde. laikam vajadzēja studēt to.

Garastāvoklis:: melancholy