Life is what you are making - 19. Janvāris 2012

eksāmens ir uzrakstīts, sākumā likās, ka dikti forši viņš izdomājis ar tām bultiņām un līniju savilkšanu, bet, kad apskatījāmies kladi, nelikās nemaz vairs forši. izrādās, man puse no pirmās lekcijas nemaz nav pierakstīta un puse galīgi garām. es ceru īstenībā, ka mazāk par pusi . to mēs vēl redzēsim. rīt ir gp aizstāvēšana, vakarā norunāšu ģirtam, nezinu, ko vilkt un kā pucēties - vai pucēties. vismaz sačirkošu matus, ja nebūs slinkums. šobrīd nožēloju, ka ar rū neatrunājām prezentācijas viena otrai, jo tomēr viņas viedoklis man kaut kā palīdzētu saņemt sevi rokās. pagājušajā gadā man piesējās pie cipariem un sīkumainības rezultātos, zaļajā raksta - rezultātos tikai svarīgākais, vispārīgi, bet analīstiski. VISPĀRĪGI BET ANALĪTISKI? tas, ka man ir svarīgākie rezultāti un es tos sīkāk paskaidroju, minot konkrētus piemērus - skaitās analītiski? šobrīd zinu, ka tāpat satraukšos un man daudz vairāk nozīmēs tas, ka viss ir beidzies!

Garastāvoklis:: busy

tikko izlasīju "ir" rakstu par montu - 3.kursa studenti, jau vasarā lasīju par viņas cīņu ar vēzi, atceros, ka braucu atpakaļ no jelgavas uz rīgu un tad valmieru. šoreiz ir ielikta bilde un es saprotu - tā ir tā meitene, kas rādīja prezentāciju par "Rīgas viļņiem" mediju ētikā. wow . starp mums. es jau īstenībā nevarētu būt tā, kas saka - wow - jo arī man bija draudzene kristīne, kura diemžēl nomira 19 gadu vecumā no vēža. bet šai meitenei ir paveicies, ja tā drīkst teikt - kursa biedri, draugi, pasniedzēji un augstskola ir saziedojuši tik daudz, lai viņas ļaundabīgais audzējs jeb vēzis samazinātos pat par pusi. ja godīgi, nezināju, ka viņa neredz ar vienu aci un nedzird ar vienu ausi. lūk, tas liek aizdomāties par vispārcilvēciskām vērtībām. cits viss ir sūds.

Garastāvoklis:: cold