Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Life is what you are making - 29. Decembris 2011

29. Dec 2011 12:11 stop

viss nokārtots! 6dien jau 16:00 izbraucam no Valmieras, ņemsim savu madraci līdzi :D taisīsim salātus, makaronus ar sieru, rū paņems savu plātsmaizi un crazy aliasu. šampis un portvīns jāatrod! izklausās daudzsološi :) :) vakar pēc zaķa tik ļoti sailgojos, ka viņam bruku vakarā virsū, dievinu viņam pieskarties :)

Garastāvoklis:: accomplished
Mūzika: taio cruz&ludacris - break your heart

Tavs komentārs?

29. Dec 2011 18:22

tik sen neesmu tā raudājusi, tik nenormāli. skaista grāmata. visiem iesaku!

Garastāvoklis:: sore
Mūzika: avril lavigne - keep holding on

Tavs komentārs?

29. Dec 2011 18:37 nelasiet, ja jau apniku

bet šis, šķiet, būs pēdējais ar grāmatu saistītais ieraksts. tā mani uzrunāja tik ļoti, ka pēc izlasīšanas es uzbūru sev pēdējās lappuses ainu galvā un nespēju piecelties vismaz 10min, kā man vajadzēja raudāt. tā lauzās ārā, šausmas. reizēm likās, ka gribētos, lai grāmata nekad nebeidzas, bet tajā pašā laikā šķita, ka tad gaidītie notikumi nepienāktu nekad. un tie tomēr pienāca.

Tavs komentārs?

29. Dec 2011 20:50 ?

kas notiek??? šodien nepavisam savā ādā. sagaidīju ģirtu, paņēmu no viņa cigareti, tikpat kā neko vakariņās neieēdu un vienkārši biju sailgojusies, pieglaudos klāt un centos mīļoties, kad viņam zvanīja kaspars. protams, aizsauca braukt uz rubeni spēlēt futbolu. nezinu, kāpēc, bet man bija niknums, jo tieši tad, kad mēs gandrīz jau mīļojāmies viņam bija jāgrābj mantas un no krājkases jākasa nauda ārā, jo man jau nebija makā un viņam arī nē, kas uzdzina man lielākas dusmas, jo tā jau neticu, ka tuvāko 10 gadu laikā tā krājkase varētu piepildīties. jo tur iemet tikai mamma un mušiņa, kad atbrauc. cik nu mēs paši. un tagad 2ls ir ārā. tagad viņš tikai pusnaktī, jā, tikai 12 būs mājās. es saprotu, ka viņš man tiešām lūdzās, redzēju prieku viņa acīs un azartu, tas ir futbols ar puišiem un tā tālāk. bet es vnk jutos slikti! tāpēc, ka es katru dienu esmu mājās viena, es burtiski jau pamostoties skaitu, cik stundas līdz viņa atbraukšanai. tas, ja man piezvana rūta, vai man ir iespēja viņu satikt ir pats labākais dienā, jo tā ātrāk paiet laiks! un tagad esmu viena un gaidu līdz 12, kad viņš noteikti būs noguris, iesim gulēt un tad varēšu gaidīt vēl vienu nolāpītu dienu, kad man pat vairs nav grāmatas. nezinu, bet rīt zvanīšu rū, saprotu, ka jāmācās, bet es sasodīti nespēju viena nosēdēt mājā vēl un vēl.

Garastāvoklis:: angry

Tavs komentārs?

Back a Day - Forward a Day