Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Life is what you are making - 3. Novembris 2011

3. Nov 2011 15:34

šodien kt slēdzām interesantu līgumu par kopīgām brokastīm, kas man izpaliks. būšu tajā datumā portugālē. vispār līdz portugālei vēl tikai 18 dienas, laikam... nemāku izrēķināt pat vairs galvā tik ātri. sāku lēnām gatavot kaut ko 1dienas recenzijai un tā. esmu pat sakārtojusi māju, kas ir sasniegums, jo to nebiju darījusi kopš pagājušās 5dienas. tāpēc patīkamāk šeit atrasties. man vienmēr `1000 domas galvā, bet tagad nekā interesanta nenāk ārā.

Garastāvoklis:: artistic

Tavs komentārs?

3. Nov 2011 20:10 novest no ceļa (..).

sāku lasīt tādu grāmatu, kas man atgādina pirmās izjūtas pie smiltānes 10.klasē, kad bija jālasa platons un sazin kas tur jāizdabon ārā. tagad ir gandrīz tā pati situācija, tikai esmu gudrāka un ir grūtāk . atceros, kā ciemos bija matīss un teica, ka es lasu pilnīgu murgu un es pat pastāstīt nevarēju, kas tajā grāmatā ir galvenā doma, līdz dabūju 10. tagad 10 būtu par daudz cerēts, pat 8 laikam būtu par daudz. un vispār laiks vēl ir un ir!
ģirts vēl ir darbā, mājā ir miers un klusums, jo čiepa guļ uz čemodāniem, kas zina, varbūt viņa pa sapņiem ir ēģiptē, kaķu karaliene. tas tikai tā. atslodzītei. nākam5dien mums paliek gads, kā jau minēju, un 6dien man atbrauc: ome, opis, māsa, tētis, varbūt mamma un es pat ceru, ka mamma ar. šobrīd mani neinteresē viņu abpusējās antipātijas vai ģirta dziļais aizvainojums. es ļoti vēlos viņu atbraukšanu un šoreiz izrādīšu to, cik ļoti man tas rūp. kad biju rīgā, sāka asaras birt, jo mājas ir rokas stiepiena attālumā, tā vismaz šķiet, kārdina kā sātans ievu. bet tētis teica, ka pat viņš, ejot cauri zāļu ielai, vienmēr apstājas pie mājas nr.18. laikam tā tam būs būt. tāpēc šobrīd vairs neredzu sevi kā pasaules pilsoni, kas bija jaunības maksimālisma domās, bet gan šeit: valmierā, jelgavā, rīgā vai jebkur. bet noteikti - latvijā. visu pārējo var, ar mēru. tāpēc arī portugāle! man mazliet gribas sniegu, ziemassvētkus, bet vienmēr tie rada prieku un skumjas. skumjas, ka neesmu vairs maza, kam svarīgākais iegūt foršāko dāvanu klasē, lai ejot uz skolu jūlijai palielītos, gardi pieēsties un viss! bet es to gribu!!!
kas ir laime? es nezinu, bet man laime būtu vēls vakars pie ūdens ar cigareti un kafijas tasi rokās. domās. bet lai sirdī miers. neviens jau nav teicis, ka dzīvot ir viegli, bet jautājums paliek neatbildēts: vai man patīk? un ko es varētu mainīt?

Garastāvoklis:: awake

Tavs komentārs?

Back a Day - Forward a Day