| 22. Aug 2011 12:02 vajadzēja braukt vienai. man viss tā sāp ... es tiešām cenšos darīt jebko, lai ģimenei ar ģirtu rastos atkal kopīga valoda, citādi es jūtos kā starp diviem akmeņiem, kas mani spiež nost. reizēm pašai dzīvot negribas. bet mamma jau nu noteikti ar viņu nekad nesatiks. un tā arī bija. atkal izcēlās kašķis, tikai šoreiz ģirts vnk aizgāja uzpīpēt prom. un viņi uzreiz:šķiries. un visi. pilnīgi visi. šķiet, ka nekad no valmieras prom nebraukšu, proti, pie viņiem. jo man ir tik grūti, ka viņi man dara pāri, nepieņemot viņu un otrādāk. es ļoti gribu aiziet uz baznīcu. ģirts raudāja kādas 5 reizes dienā, es kaut kā turējos. līdz viņa mamma piedāvāja padzīvot atsevišķi, bet neviens no mums nav spējīgs aiziet. man tik ļoti sāp tās mandeles.
ģirtam sirds lec un man. vēl vaļa zvanīja un teica, ka pēc 2mēn viņs mirs. tas ir pārāk grūti norakstāms. šķiet, ka man pašai vajadzīgs psihologs, v ai ne? Garastāvoklis:: aggravated Mūzika: kings of leon - sex on fire
Tavs komentārs? |