Life is what you are making - 15. Jūlijs 2011

vakar devos uz chill inn bez ģirta, baigi dīvaini, sākumā forši pasēdējām pie rūtas, satikām pazīstamos, padejojām, bet uz beigām man tik ļoti gribējās, lai viņš ir, ka es kā maza meitene pālī zvanīju viņam [es patiesībā nebiju pālī - 3 aliņi], lai viņš brauc, bet bija aizņemts. ir tik forši būt ar viņām, klausīties jaunos mīlas stāstos un priecāties, ka esmu savējo jau atradusi. un ir labi. pirms diviem varēju doties uz tinti, ar viņām satikt kašpi utt., bet piezvanīju zaķim un stundu aizbraucu pie viņa uz darbu, kur es vnk nemanīju, ka aizmiegu masīnā 10min laikā, un pamostoties jautāju: kur mēs esam? uz staķiku pēc itāļu bagetēm kā senajos laikos jelgavā, uz ceļa redzējām gulošu cilvēku, bet par laimi vnk sadzēries, nekas nopietns. aizvedīs uz atskurbtuvi. mājiņās runājāmies un tik mīļi , tik tuvu aizmigām, kā viens vesels , pamodos divas minūtes pirms divpadsmitiem, laiks kaut ko darīt, jo ģirts būs pusdienās un 15:40 jāiet pretī evelīnai. bet miegs nāk kā nāve.

Garastāvoklis:: accomplished

man bija mistisks sapnis, starp citu, šodien. es stāvu kaut kādā tornī, kaut kādā mistiskā vietā, tur pīpē jana un es viņai pievienojos. pa kreisi tālumā spīd jelgavas māja: es redzu visu apkārtni, stangas, bērnu dārzu un pa labi valmieras mājas: arī bērnu dārzs, mežs un viss cits. un es saku: man ir divas mājas. ko tas varētu nozīmēt? mistika, tomēr zinu, ka labprātāk dzīvoju šeit, jūtu, ka tā mana vieta. laikam trešdien tiešām laiks vismaz uz dienu apciemot dzimto pilsētu.

Garastāvoklis:: apathetic