
desmittukstos | 29. Aug 2011 11:56 nezinu, esmu izraudājusi visas asaras, tāpēc, ka man sāp. čiepa neklausa un lien pie vadiem. nespēju ar to mazo mošķi tikt galā reizēm. drīz ir skola, lasīju sandras ierakstu un vēlreiz apraudājos, jo iedomājos, cik viņai šobrīd grūti, ja varētu, es palīdzētu ar visiem spēkiem. bet man jau arī nav viegli, ja neskaita, ka vakar bijām sēnēs, uztaisījām mazu foto sesiju, pastaigājām pa pilsētu, sēdējām pie dzirnavu ezeriņā un sajutāmies, kā būtu aizgājuši uz randiņu, nevis jau gandrīz 10 mēnešus dzīvotu kopā . pa valletu un nopirku sev sapņu zeķubikses mm.. tagad atkal mamma raksta, par visiem un visu, un evelīna man nezvana, kas ir dikti aizdomīgi. man tikai šķiet, ka es esmu pazaudējusi ģimeni, bet, ja viņi tā grib, kas gan man atliek? liekas , ka es negribu neko vairs šajā dzīvē vispār. man taču sāp ellīgi. Read Comments |