Life is what you are making - Komentāri

vakar piepildīju to, ko domāju, kaut vai mamma zvanīja, atvainojās un raudāja, es piedzēros tik tiešām. a ko? pie agras bija jauki. paēdām, paskatījāmies anekdošu šovu, iedzērām un tā. protams, dīvaini, kad ienākam un ģirts saka, ka gribas sēdēt elīnas gultā, vai koridorā un vannas istabā - cik daudz atmiņu. tieši tā. un agra tomēr ir tik ļoti jauka, visdīvainākais, ka sēdi tur un ne reizi neatnāk sandra, lai pajautātu, vai iesim pīpēt. daudz kas mainījies, bet kaķis nu tik mīļš, gribas sev kādu, ap kuru ucināties, kamēr ģirta nav un runāt kā ar mazu bērniņu. vēl joprojām nervozēju par to jelgavu, kāpēc viss iekrīt uzreiz, nevis maz pamazītēm kā kombuļu dzīvo tā: pa pa pamazītēm jādzīvo mums..