I remember that time..
Pienākusi laikam kārta nostaļģiskam, garam, nevienu īsti neinteresējošam ierakstam, lai gan tas nav nemaz būtiski, kurš izlasīs, kurš nelasīs and so on, man vienkārši gribās to uzrakstīt un izlikt. Mjāa...
Manā dzīvē ir tā kā tikko beidzies gads. Mans gads nebeidzas Jaunajā gadā, kā tas parasti ir normāliem cilvēkiem, mans gads pat netiek datēts ar kaut kādiem svētkiem, manu dzimšanas dienu vai kaut ko tādu, šis „gads” pat nav nemaz 365 vai 366 dienas garš, tas vienkārši ir laika posms, kurš ir savādāks no citiem laika posmiem manā dzīvē. Posms no augusta beigām līdz šodienai, laika posms, kuru es dzīvoju Rīgā.
Lieliem vilcieniem šis gads ir iedalāms -
1) „nekas nespēs šo visu izjaukt..”
2) manas mājas – Preses bārs.
3) Iļģuciems jeb „beer is goood”.
4) To live is to die.
5) [ vēl nenoslēdzies, cerams, ka tuvākajā laikā arī nenoslēgsies ] „Ja sākumā likās mazliet, tad nu jau ļoti, ļoti..”
Katrs no šiem periodiem mainīja mani, lika saprast lietas, kuras es pirms tam pilnīgi nevarēju saprast, iepazīt jaunus cilvēkus, nostiprināt/satuvināt attiecības ar jau senāk pazītiem un vienkārši baudīt dzīvi dažādos veidos..
Cilvēki, kuri veidoja šo manu gadu, varbūt viņiem likās, ka tas, ko dara vai saka ir nesvarīgi, bet dažreiz arī sīkas un šķietami nesvarīgas frāzes, lietas un notikumi man nozīmē daudz..
Pirmkārt pirmais cilvēks, kurš veidoja šo manu gadu ir Mošķis. Paldies par smaidiem un smiekliem, atbalstu un uzmundrinājumu, dalību manu idiotismu īstenošanai, vakariem ar Bonapartu vai Hektoru, negulētām naktīm un sarunām, zirņiem, baložiem, lakatiņiem, plītiņām un...vispār es varētu turpināt ļooti gari un ilgi, jo saraksts ar to visu ir nebeidzami garš, taču Mošķelions krāsoja šo manu gadu. Viņa ir labākā istabas biedrene, kāda man ir bijusi [ labi, man ir bijušas pa visu dzīvi bez viņas vēl 4, taču tas neko nemaina, tāpat viņa ir labākā. ]
[b]Viva[/b] – Jaukie PB vakari :D jam, es atceros, pēc kāda notikuma tas viss sākās, taču es labi atceros laika posmu, kurš sastāvēja no `4os pie Laimas pulksteņa un tad uz PB`, tas bija interesants posms. Jap. XD
Nu ja jau es sāku pieminēt PB vakarus, tad es nevaru aizmirst tos cilvēkus, kuri padarīja šos alus vakarus interesantākus.
Viesturs – ar mūziku, tinamo tabaku, atbalstu un padomiem;
Anna – ar optimismu un stāstiem;
Jolanta – ar neizsmeļamo runātspējīgumu un entuziasmu;
Saurijs – vienkārši ar savu klātbūtni;
Seila – ar smaidu un sirsnību;
Un daudzi, daudzi citi..
PB es iepazinu arī tādu īpašu cilvēku grupu, kuru dzīvesvieta ir Iļģuciems. :) Tas bija jautrs posms. Nekas īpaši neuztrauca, jo viss bija skaisti – jautra kompānija, alus, laiks, prieks, bezrūpība un jautrība.
Bija tiešām dzīve uz pilnu klapi. Vienmēr atcerēšos iepazītos cilvēkus, gan Bibi ar cenšanos būt nopietnam, mirkļos, kad tas nav nepieciešams, gan Edžu, kurš centās būt vienīgais savaldīgais, gan Laurīti ar Rendžeru, un Jāni ar savu ģeniālo uzstāšanos Zelta Talantos :D un visus pārējos, kas radīja jautrību galvenokārt.
Protams, ka šis gads man nebūtu iedomājams bez jau agrāk labi pazītiem, taču tuviem cilvēkiem, kuri atbalstīja un priecēja, respektīvi bez Nemra un Annijas. Paldies Nemrim par nezudušo enerģiju, sarunām un smaidiem, tāpat liels danke Annijai par to, ka viņa parasti bija tajos mirkļos, kad man visvairāk kāds bija vajadzīgs :)
Protams, ka jauna skola, jauni kursa biedri un jāā, interesanti..
Lielākos paldies gribas teikt Ditai par izteiktām viņasprāt garāmejošām frāzēm un nevajadzīgiem padomiem, kuri vēlāk mani moka vairākas naktis, līdz es beidzot tos uzklausu.
Paldies Sintijai par stulbuma pilnām skolas dienām, paldies arī Santai par savu esamību un norakstīšanu, Kasparam par atbalstu, ko viņš man sniedza, un pārējiem kursa biedriem, kuri veidoja manas skolas dienas ne tikai paciešamas, bet arī interesantas.
Visspilgtāk es, protams, atceros ZZ čempionātu, kura laikā varēja just kursa vienotību un spēku. „Mēs esam tagad šeit un kopā, lai stumtu pretiniekus malā...” Yēēy. Man nākamgad būs prieks atgriezties, tiešām :)
Protams, ka gads nav iedomājams arī bez tādiem cilvēkiem, kā Ofija, kura vispār veidoja 80% šī gada, jo bija iemitinājusies manās domās, atmiņās, sajūtās un visur. Prieks, ka tur vairs viņai nepatīk, un mājo kāds cits, taču jāsaka paldies arī viņai par skaisto gada iesākumu, par izprovocēšanu [ pat ja neapzināti ] pārvākties uz Rīgu, jo te es guvu vairāk, nekā būtu guvusi kaut kur citur..
Anette, kura spēj sasmīdināt dienās, kad ir galīgi dirsā arī veidoja šo manu gadu. Nedaudz šņabja un aidā XD
Ingus, kurš vienmēr atrada īstos vārdus.
Santa, kura uzradās mirkļos, kad vismazāk viņu gaidīju, taču padarīja tos interesantus. Jap.
Liels paldies ar cilvēkiem, kas veidoja manu virtuālo gadu, respektīvi, vislielākais ir Ļipai un Irēnai ;)
Paldies arī Laimai, kuru iepazinu gada beigās un kura man atvēra acis uz dažām lietām.
Jā, un protams, ka mana „gada” noslēgums un lielākā, saldākā balva. Gads būtu bijis daudz tukšāks un bezjēdzīgāks, ja tā beigās es nebūtu satikusi viņu..Emiliju. ^__^ Mans smaids, prieks un laime, cilvēks, kurš prot likt ilgoties, mīlēt un gaidīt, cilvēks, kurš parāda, kas ir kaisle. Mana draudzene nakts ^_^
---
Varbūt cilvēki aiziet, notikumi mainās, taču sajūtas un emocijas paliek. Manī vienmēr mitīs atmiņas par šo gadu un emocijām, ko tas nesa un cilvēkiem, kuri tās radīja..
Šis ir tiešām bijis ar vis kaut ko pilns gads, kurš sākās ar laimi un beidzas arī ar laimi :))
Mjāāā.
Viss.
Pienākusi laikam kārta nostaļģiskam, garam, nevienu īsti neinteresējošam ierakstam, lai gan tas nav nemaz būtiski, kurš izlasīs, kurš nelasīs and so on, man vienkārši gribās to uzrakstīt un izlikt. Mjāa...
Manā dzīvē ir tā kā tikko beidzies gads. Mans gads nebeidzas Jaunajā gadā, kā tas parasti ir normāliem cilvēkiem, mans gads pat netiek datēts ar kaut kādiem svētkiem, manu dzimšanas dienu vai kaut ko tādu, šis „gads” pat nav nemaz 365 vai 366 dienas garš, tas vienkārši ir laika posms, kurš ir savādāks no citiem laika posmiem manā dzīvē. Posms no augusta beigām līdz šodienai, laika posms, kuru es dzīvoju Rīgā.
Lieliem vilcieniem šis gads ir iedalāms -
1) „nekas nespēs šo visu izjaukt..”
2) manas mājas – Preses bārs.
3) Iļģuciems jeb „beer is goood”.
4) To live is to die.
5) [ vēl nenoslēdzies, cerams, ka tuvākajā laikā arī nenoslēgsies ] „Ja sākumā likās mazliet, tad nu jau ļoti, ļoti..”
Katrs no šiem periodiem mainīja mani, lika saprast lietas, kuras es pirms tam pilnīgi nevarēju saprast, iepazīt jaunus cilvēkus, nostiprināt/satuvināt attiecības ar jau senāk pazītiem un vienkārši baudīt dzīvi dažādos veidos..
Cilvēki, kuri veidoja šo manu gadu, varbūt viņiem likās, ka tas, ko dara vai saka ir nesvarīgi, bet dažreiz arī sīkas un šķietami nesvarīgas frāzes, lietas un notikumi man nozīmē daudz..
Pirmkārt pirmais cilvēks, kurš veidoja šo manu gadu ir Mošķis. Paldies par smaidiem un smiekliem, atbalstu un uzmundrinājumu, dalību manu idiotismu īstenošanai, vakariem ar Bonapartu vai Hektoru, negulētām naktīm un sarunām, zirņiem, baložiem, lakatiņiem, plītiņām un...vispār es varētu turpināt ļooti gari un ilgi, jo saraksts ar to visu ir nebeidzami garš, taču Mošķelions krāsoja šo manu gadu. Viņa ir labākā istabas biedrene, kāda man ir bijusi [ labi, man ir bijušas pa visu dzīvi bez viņas vēl 4, taču tas neko nemaina, tāpat viņa ir labākā. ]
[b]Viva[/b] – Jaukie PB vakari :D jam, es atceros, pēc kāda notikuma tas viss sākās, taču es labi atceros laika posmu, kurš sastāvēja no `4os pie Laimas pulksteņa un tad uz PB`, tas bija interesants posms. Jap. XD
Nu ja jau es sāku pieminēt PB vakarus, tad es nevaru aizmirst tos cilvēkus, kuri padarīja šos alus vakarus interesantākus.
Viesturs – ar mūziku, tinamo tabaku, atbalstu un padomiem;
Anna – ar optimismu un stāstiem;
Jolanta – ar neizsmeļamo runātspējīgumu un entuziasmu;
Saurijs – vienkārši ar savu klātbūtni;
Seila – ar smaidu un sirsnību;
Un daudzi, daudzi citi..
PB es iepazinu arī tādu īpašu cilvēku grupu, kuru dzīvesvieta ir Iļģuciems. :) Tas bija jautrs posms. Nekas īpaši neuztrauca, jo viss bija skaisti – jautra kompānija, alus, laiks, prieks, bezrūpība un jautrība.
Bija tiešām dzīve uz pilnu klapi. Vienmēr atcerēšos iepazītos cilvēkus, gan Bibi ar cenšanos būt nopietnam, mirkļos, kad tas nav nepieciešams, gan Edžu, kurš centās būt vienīgais savaldīgais, gan Laurīti ar Rendžeru, un Jāni ar savu ģeniālo uzstāšanos Zelta Talantos :D un visus pārējos, kas radīja jautrību galvenokārt.
Protams, ka šis gads man nebūtu iedomājams bez jau agrāk labi pazītiem, taču tuviem cilvēkiem, kuri atbalstīja un priecēja, respektīvi bez Nemra un Annijas. Paldies Nemrim par nezudušo enerģiju, sarunām un smaidiem, tāpat liels danke Annijai par to, ka viņa parasti bija tajos mirkļos, kad man visvairāk kāds bija vajadzīgs :)
Protams, ka jauna skola, jauni kursa biedri un jāā, interesanti..
Lielākos paldies gribas teikt Ditai par izteiktām viņasprāt garāmejošām frāzēm un nevajadzīgiem padomiem, kuri vēlāk mani moka vairākas naktis, līdz es beidzot tos uzklausu.
Paldies Sintijai par stulbuma pilnām skolas dienām, paldies arī Santai par savu esamību un norakstīšanu, Kasparam par atbalstu, ko viņš man sniedza, un pārējiem kursa biedriem, kuri veidoja manas skolas dienas ne tikai paciešamas, bet arī interesantas.
Visspilgtāk es, protams, atceros ZZ čempionātu, kura laikā varēja just kursa vienotību un spēku. „Mēs esam tagad šeit un kopā, lai stumtu pretiniekus malā...” Yēēy. Man nākamgad būs prieks atgriezties, tiešām :)
Protams, ka gads nav iedomājams arī bez tādiem cilvēkiem, kā Ofija, kura vispār veidoja 80% šī gada, jo bija iemitinājusies manās domās, atmiņās, sajūtās un visur. Prieks, ka tur vairs viņai nepatīk, un mājo kāds cits, taču jāsaka paldies arī viņai par skaisto gada iesākumu, par izprovocēšanu [ pat ja neapzināti ] pārvākties uz Rīgu, jo te es guvu vairāk, nekā būtu guvusi kaut kur citur..
Anette, kura spēj sasmīdināt dienās, kad ir galīgi dirsā arī veidoja šo manu gadu. Nedaudz šņabja un aidā XD
Ingus, kurš vienmēr atrada īstos vārdus.
Santa, kura uzradās mirkļos, kad vismazāk viņu gaidīju, taču padarīja tos interesantus. Jap.
Liels paldies ar cilvēkiem, kas veidoja manu virtuālo gadu, respektīvi, vislielākais ir Ļipai un Irēnai ;)
Paldies arī Laimai, kuru iepazinu gada beigās un kura man atvēra acis uz dažām lietām.
Jā, un protams, ka mana „gada” noslēgums un lielākā, saldākā balva. Gads būtu bijis daudz tukšāks un bezjēdzīgāks, ja tā beigās es nebūtu satikusi viņu..Emiliju. ^__^ Mans smaids, prieks un laime, cilvēks, kurš prot likt ilgoties, mīlēt un gaidīt, cilvēks, kurš parāda, kas ir kaisle. Mana draudzene nakts ^_^
---
Varbūt cilvēki aiziet, notikumi mainās, taču sajūtas un emocijas paliek. Manī vienmēr mitīs atmiņas par šo gadu un emocijām, ko tas nesa un cilvēkiem, kuri tās radīja..
Šis ir tiešām bijis ar vis kaut ko pilns gads, kurš sākās ar laimi un beidzas arī ar laimi :))
Mjāāā.
Viss.
Skan: Regina Spektor - That time
4 komentāri | komentēt