Mātes ir ļoti īpaša suga, kurai liekas, ka viņas dara pareizi, labi, visu, lai viņu bērns ir laimīgs, bet patiesībā izdara visu iespējamo, lai pasliktinātu situāciju tik ļoti, ka nu jāā..
Un šoreiz pat mana māte nav izcēlusies ar šīs sugas sindromu, taču tas mani ietekmē ļoti un tieši.

Homofobi ir tāda īpaša suga, kurai liekas, ka viņa visu zina un dzīvo pareizāk, kuriem vienmēr ir ko teikt, lai gan viņu viedoklis ir galīgi aplams, viņi veido salīdzinājumus, piemin Bībeli, kristiešus, ģimenes, pedofīliju, apvaino un cenšas uzspiest savu dzīves uztveri un idealoģiju kā vienīgo pareizo. Man patika raksts "Klubā", ko Viesturs iedeva izlasīt par šo tēmu.

un vēl īpašāka suga rodas, ja apvieno divas augstākminētās sugas kopā. Auč. Bet es ticu, ka gan mātes sugas sindroms, gan homofobija ir labojama, es ļoti ceru, ka viss aprimsies un būs tik pat skaisti, kā agrāk.. ^_^

--

Jā, un vakar es pirmo reizi daudzu mēnešu laikā atnācu uz PB. :D Prieks bija visus satikt, sarunāt sazin ko, sadarīt sazin ko. Sen nebija tā sajūta, kad es no rīta pamostos un saprotu vienu vienīgu lietu - Es vakar biju PB. Tā vienkārši ir tāda sajūta.. fiziski viss ir galīgā dirsā, sāp viss, kas vien var sāpēt, taču iekšēji ir tā forši..

--

Ir patīkami pīpēt tualetē sveču gaismā un pēkšņi iekliegties pa visām kojām, ieraugot savas rokas ēnu uz sienas. Sen nebiju tā pārbījusies...