Diena kā diena, biju šodien maziet stulbāka, dīvaināka and so on, bet nu kopumā jauka un normāla diena..

PB pašās beigās es sāku saprast vienu lietu - man nekas nesanāk, jo joprojām manī dzīvo viņa..

aizgāju prom, salīdzinoši agri, garastāvoklis tāds pasūdīgs, pat ja Nemris un Viva vienmēr liek smaidīt..

braucu autobusā, ieslēdzu atslodzei Latviešu Radio, lai ir kaut kas mierīgs un latvisks, sāk skanēt Detlefa - sen tu lūdz, ko vairāk cepumam vajag, lai sāktu raudāt? Pie kājas, ka man pretī sēž izskatīgs metālists, ka autobuss ir pārpildīts ar cilvēkiem, es vnk klausos to dziesmu [ roka necēlās izslēgt. ] un birdinu asaras. Labi, ja viss tā arī būtu beidzies, bet viņiem vēl kā nākamos ir jāuzliek Dzelzs Vilku, es ļoti esmu vairījusies no `mūsu` playlista dziesmām un te viņas vienkārši uzrodas radio..

garīgais dirsā jau tāpat, ienāku istabiņā, uz datora mētājas kaut kāda lapiņa [ ja ņem vērā, ka tā lapiņa ir ORIFLAME blociņa lapiņa... ], citēšu precīzi, ar visām viņu komatu kļūdām un visu pārējo:

Sveika:)

Mēs vienmēr kad nākam nevaram Tevi šeit sastapt. Gribējām pateikt, ka esam Tavas jaunās istabiņas biedrenes, BET

1.)Negrasāmies dzīvot tādā bardakā
2.)Savāc visu, un saved kārtībā, lai mums būtu kur likt mantas.

Būtu labi, ja Tu to izdarītu līdz 4dienai.

Uz drīzu tikšanos :)
Marta, Evija!

----

Ja jau negrasās dzīvot tādā bardakā, tad NEDZĪVOJIET, lūdzu!!! Ir sajūta, it kā kāds būtu ielauzies manā pasaulītē un visu cenšas sabradāt, diktēdams savus noteikumus..

Pastāstu mātei, šī, tā vietā, lai atbalstītu vismaz morāli, paziņo man, ka es pati esmu vainīga, droši vien dzīvoju mēslos un ka viņa ir manu jauno istabas biedreņu pusē..

yeah. Ja pat miesīgā māte neatbalsta, tad ko vispār vēl var gaidīt?