Man patīk kā izteicās mans vēstures skolotājs: " Mīlestība ir tikai tad, ja ir atbildība, ja atbildības nav, tad nav arī mīlestības, labakajā gadījumā iekāre."

Sen neko neesu rakstījusi par savu dzīvi šeit, laikam tāpēc, ka tajā nekas ievērības cienīgs nenotiek, tā vienkārši rit uz priekšu, diena iet aiz dienas, es kaut ko daru, bet es īsti neizprotu savu darbību jēgu. Jēgas laikam nav :)

Nu jau 4 dienas pagājušus, ka guļu viena pati. Labi, es gandrīz vienmēr gulēju viena pati, ja neskaita, ka vienmēr ar lācīti. Tagad viņa man vairs nav. Atņemts, lai uzlabotu manu emocionālo stāvoklī, tāpat kā sudraba gredzens no mana pirksta un rozītes no mana galda, kuras stāvēja zaļā kolas glāzē.

Vakar kojās saņēmu savu pirmo brīdinājumu [ ja saņemu otro, tad mani izmet prom ]. Labi, ja es būtu saņēmusi brīdinājumu par alkahola lietošanu, smēķēšanu istabiņā, mūzikas klausīšanos pēc pusnakts, blandīšanos ārpus istabiņas vai vēl sazin ko tādu, ko es nereti mēdzu izdarīt, tā vietā es saņemu brīdinājumu par nepareizi saklātu gultu.
1dien nāks vēlreiz pārbaude, lai iečekotu, vai istabiņa ir kārtībā un gultas ir saklātas pareizi. Sviests kaut kāds.
Ja mani izmet, kāds mani izmetinās savā suņu būdā pie mājas? :)