Es gribu uz jūru. Jā.

Dzīve kaut kā tagad rit tā nekā, lai gan es nesūdzos, jo vakari kojās ar Mošķi vnk nevar iznākt bez rēkšanas, taču viss pārējais ir tāds nekāds.

Dīvaini, ka tad kad es biju mājās, nu tajā vietā, ko es dēvēju par mājām, tad biju ļoti tālu no tevis, tagad esmu daudz tuvāk, bet ilgojos vairāk. Patiesībā es saprotu, ka cilvēkiem ir grūti tāpat, ka cilvēkiem ir daudz problēmu, bet man ir grūti bez tiem cilvēkiem, ar visām viņu problēmām.

Es vispār nezinu kāpēc šis ieraksts top. Laikam jau tāpēc, ka mana vienīgā problēma ir tas, ka man kaut kas trūkst. Laikam jau tevis, Of..

btw, viens jautājums [ savādāk jau mūsdienās uzdot nevar, ja tev, cilvēk, vnk nav kredīta vairs ] - ko tu gribi, un vai saskati tajā visā vairāk lietu, kas tevi kretinē kā tu pati saki or patīk!?