Pat ja diena sākās galīgi nelabi, pat ja man matemātikas skolotāja sapisa visu garīgo skolā un pēcpusdiena ar nebija tāda kā biju plānojusi, pat tad šī ir viena no manām labākajām dienām mūžā..

Pirmkārt un galvenokārt, beidzot, beidzot es satiku savu mīļumu, kurš atgriezies no Rumānijas un ir mazliet laimīgs, kas tik sasodīti priecē :)) es mīlu tevi. jā. Tīīk pozitīvi, cerams, ka izdevās uzlabot tavu neizdevušos dzimšanas dienu un rīt ir jau pusotrs gads, un vispār jā. Vienkārši ir grūti aprakstīt sajūtas vārdos, laikam arī nevajag..

Ne vieglāk ir aprakstīt vārdos to, ko es šovakar piedzīvoju Melnajā piektdienā. Jā, varbūt Santai ir taisnība, ka koncerts ir mauku salidojums, bet tomēr tas ir tikai piliens tajā lielajā emociju jūrā. Es nebaidos teikt, ka tas ir labākais koncerts, kurā es esmu bijusi. To pat nevar nosaukt par koncertu, tā ir 2,5 h ekstāzes, dzīvas narkotikas.
Viņa bija burvīga, viņa IR burvīga un tās dejotājas/aktrises/maukas uz skatuves/izklaidētājas vai kas pie velna viņas bija, bija vienkārši ideālas un atbilstošas. Nekad, nekad neesmu baudījusi kaut ko TĀDU. Tēja, kas izrādās vīns un līst uz mums, mesti cepumi gaisā, piedauzīgie šovi, tekstiņi, divdomības un galvenais mūzika, it īpaši vijole..
Arēnā tas koncerts nebūtu nekas, toties Melnajā piektdienā, kad viņa ir 5 metrus no tevis, kad viņas piedejotāja dala visiem bučiņas, kad viņa skatās uz tevi un kaut ko saka, kad apkārt nav daudz cilvēku [ nu ir daudz, bet salīdzinoši ar lielajiem koncertiem, tad nav. ]. Visam piedevām burvīgā atmosfēra un kompānija, pat ja Nemrim spieda korsete un bija bail, ka viņas dibenu var redzēt.. :)) nē, tas nav aprakstāms, tas vienkārši ir jājūt. Ne par ko nebūtu atteikusies no šī pasākuma..

Tagad, sēžot pie Nemras, kamēr viņa kaut ko darās tualetē un es esmu tikusi pie PC, es jūtos mazliet laimīga, laikam jau tiešām laimīga :) neskatoties uz to, ka mana balss ir izkliegta, man rīt jāskaita dzejolis kaut kādā tizlā daiļlasītāju konkursā un vispār gaidāma smaga skolas diena..

šodien es pasauli mīlu :)