Dīvaini, kad tu, cilvēks būdams, nejuties nevienam vajadzīgs un dzīvo normāli, tad kādam tevi ievajagās, tu aprodi ar domu, ka tevi kādam vajag, esi laimīgs savā ziņā par to, bet tad kad tevi vairs nevajag, tad tu nevari vairs dzīvot tā normāli kā sākumā, tagad gribās, lai kādam vajag, gribās nejusties kā mantiņai, kura kļuvusi neinteresanta un nevajadzīga..