friends [entries|archive|friends|userinfo]
deniss

[ website | My Website ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Tautas vara [Jun. 7th, 2013|09:11 am]

watt
Latvijā jūs* gatavojieties aizliegt alkohola tirdzniecību "internetā". Un arī apsverat, vai pacelt alkohola iegādes vecumu** no 18 uz 20 gadiem.

Es paskaidrošu kā ir Vācijā. Vācija ir federāla republika, un zemēm ir liela pašnoteikšanās. (Tāpēc es nezinu kā citās federālajās zemēs ir, varu stāstīt tikai par Berlīni, un mazākā apmērā par Brandenburgu.)

Berlīnes zemē, alkoholu var dzert uz ielas. Tas ir, sēdot parciņā (atgulies uz zāles!) vari iedzert alu. Alkohola tirdzniecība pa nakti netiek ierobežota - pa nakti gan tikai daži diennaktnieki strādā, tā ka ja gribi iedzert, vispirms jāatrod veikals kas pēc 22:00 vispār ir vaļā (diennaktnieks), un tur jāpērk (+uzcenojums kā jau diennaktniekos/"Spaetkauf"). Alkohola tirdzniecība mazajos kioskos nav aizliegta. Mazā būdiņā kas desiņas tirgo, var nopirkt arī alu.

Bet galvenais, alu, vīnu, šampanieti veikalā jaunietis var pirkt no 16 gadiem***; stipros alkoholus (distilled spirits) - no 18.

Bet par tēmu. Es apskatīju likumprojektu un priekšlikumus (žurnaļugas protams saiti atrast nejēdz), tur patiešām ir ierosināts Alkohola aprites likuma sestā panta pirmo daļu "(1) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta:" papildināt ar jaunu punktu: "8) izmantojot distances līgumu". (un dažādi aizraujoši pamatojumi.)
Priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"). Vienotība ir arī iepriekš izcēlusies ar debīlismu, atceramies arī Sarmītes Ķikustes ("Jaunais Laiks") "absolūtā sausā likuma" priekšlikumu, kurš pat Saeimai cauri izgāja, un nonāca līdz prezidentam uz izsludināšanu.

***

Es neesmu nekādās draudzīgās attiecībās ar alkoholu. Mans tēvs ir alkoholiķis, iet uz AA sanāksmēm jau vairāk nekā 10 gadus. Es zinu kas tas ir. Un tautas nodzeršanās ir liela problēma. Bet šitāda aizliegšanas "strausa politika" ir drausmīga.

Kad tauta (un sekojoši - politiķi) izaugs līdz SISTĒMISKAI pieejai problēmas risināšanai? Nevis apkaro kautkādus fragmentus, imitē drudžainu darbību, aizliedz visu ko pēc nejaušības principa, neapsverot ne sekas, ne sagaidāmo rezultātu? Un tauta nepieprasa kvantitatīvu rezultātu.

Ko šis aizliegums uzlabos? Par cik procentiem? Kādi statistikas rādītāji tiks uzlaboti? Cik ilgā laikā? Un vai būs to vērts?
Tak nevarēs atbildēt. Varbūt pārstās vēkšķēt par visādiem absurdiem aizliegumiem, un varbūt sāks pārdomāt kas jādara, lai lietas reāli kustētos. Varbūt sāks pārņemt pieredzi no vecākām, gudrākām valstīm. Sistēmisku pieredzi, risinājumus kas darbojas...


_______________________________
* ja pieņem, ka vara Latvijā pieder tautai, un saeima ir tautas priekštāvji un pauž tautas gribu
** ierosina Gunārs Rusiņš ("Brīvie Demokrāti")
*** man jānobildē tā šiltīte Lidl kā tur īsti ir rakstīts. no 14 gadiem ir atļauts vecāku pavadībā iedzert.
link19 comments|post comment

Latvijas produkti kuru man Vācijā pietrūkst [Jun. 5th, 2013|11:42 am]

watt
1) Īsts krējums.

Vācieši pazīst tikai schmand (nu, tāds jocīgs sterils aptuvens krējuma izstrādājums) vai creme fraische (30% tauku pasta). Berlīnē ir daudz krievu veikalu, bet tur tirgo tikai kautkādus poļu surogātus (kas arī nav krējums un negarošo ne pēc kā).
(Biezpiens starp citu te tādā "Koerniger frischkaese" formātā ir diezgan lietojams. Un schmand pie pelmeņiem principā likt var.)

2) Biezpiena sieriņi (Kārums, utt). Parādījušies nesen te tādi "Quarki", uz bada laikiem jau var...
Arī biezpiena krēmi (Vecrīgas)/biezpiena konditoreja/tortes, Vācijā nekā i tuvumā nav.

3) Pelēkie zirņi ar speķi/ar žāvēto gaļu (Spilvas)

4) Tērvetes alus. Tas gan no Latvijas alus mākslas arī būtu viss.

5) Dzīvais (Ilgezeem) kvass. Vot šo mantu arī uz Vāciju vajadzētu eksportēt.

6) Ķelmēnu maize. Vācijā rupmaize arī ir, ir arī ēdama, bet tādas rudzu maizes gan nav. Un Ķelmēnu maize vispār ir unikāla manta.
(No otras puses gan - ja izlemj no miltu izstrādājumiem atteikties, tad arī maize no ēdienkartes pazūd.)

7) Putraimu desa/asins desa. (Piemēram, Rīgas miesnieka "cepamā" putraimu desa.)

8) Melnais balzāms/+ variants ar upenēm.
Kad apārstēties vajaga.

9) Saldējums.
(Rūjienas, Laimas, utt. Dažreiz gribas.)

10) Kefīrs
No augstā plaukta, Talsu/Bio piemēram. Šeit visādi "Kefir" un Buttermilch ir dabūjami, dzert var, bet nav tas īstais.

11) Aukstā zupa (Pūres).
Cerams ka nav pārstājuši ražot! Kad atbraukšu uzreiz gribēšu kārtīgu bļodu uztaisīt.

12) Baltmaize "Radziņš" ar ķimenēm.
(Tikai ar ķimenēm!)

13) [tiks papildināts]
link30 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]