friends [entries|archive|friends|userinfo]
deniss

[ website | My Website ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 29th, 2015|09:35 pm]

watt
Ar sievu vislielākās domstarpības man ir par to, ka viņa staigā apģērbta, kad vajadzētu būt plikai, un staigā plika, kad vajadzētu būt apģērbtai, piemēram 5 minūtes pirms tam, kad jau bija jāiziet no mājas, jo kavējam.
linkpost comment

[Mar. 29th, 2015|09:53 am]

watt
[Tags|, ]

Lūk, diezgan vienkārša lieta - Liepājas bāriņtiesa atņemtos bērnus gatavo adoptēšanai, grib vecākiem aizliegt tikties ar bērniem lai tie netraucē bērnus adoptēt prom. Diezgan skarbs formulējums:
"[3.5] Atbildētājs norāda, ka tā kā 2007.gada 27.martā ir stājies spējā Liepājas tiesas spriedums par aizgādnības tiesību atņemšanu Pieteicējai pār bērniem, bērni ir juridiski brīvi [izcēlums mans -w], viņi ir iekļauti adopcijas reģistrā, par bērniem jau interesējas potenciālie adoptētāji, un lai prioritāri tiktu nodrošinātas bērna tiesības un intereses, Bāriņtiesa pieņēma lēmumu par satikšanās aizliegumu mātei ar bērniem."

Tiesas spriedumu lasot var redzēt ka šeit Tiesa ir pretimnākoša vecākam, daudzas lietas tiek tulkotas par labu mātei (ko pie vēlmes varēja arī atstāt bez ievērības), utt. Paveicās ar tiesnesi.

Papildus interesants moments ir ka šeit nav tieša vardarbība vai tiešs dzīvības un veselības apdraudējums, bet mazu bērnu atstāšana bez aprūpes (cik mazu - no materiāla nav īsti skaidrs, bet pēc piezīmes ka pēc gada bērni "māti vairs neatceras" jāspriež ka gadiņš, zem divi varbūt. (Ap trīs gadiem bērni jau atceras labi - piemēram, ar ko iepriekšējā vasarā ir satikušies, spēlējušies.) Tas ir, māte ir bijusi vieglprātīga, pat stulba, bet ne ļaunprātīga vai vardarbīga.

Būtu plašs lauks sociālajam dienestam, bet tā vietā Bāriņtiesa zvēriski vēršas pret vecākiem, pret ģimeni: nevis palīdzēt, bet izjaukt, atņemt, sodīt. Neļaut tikties, lai māte bērnus "nekad dzīvē vairs neredzētu", nu, gluži tāda vecās derības soģa pozīcija.

Ar bērnu no gada (kad sāk staigāt), līdzi apmēram 3 gadu vecumam, dzīvībai bīstama atstāšana bez aprūpes praktiski ir jebkurš brīdis, kad vecāks uz bērnu tieši neskatās. Sekojoši, jebkura muguras uzgriešana var tikt intepretēta kā bērna dzīvības apdraudējums (un tā tas arī ir - būtu labi, ja vecāki to tiešām izprastu, ka bērna dzīvība tiešām ir no tā atkarīga).

Pat pēc ierobežotās manas pieredzes, pat ar vienu mazu bērnu sāk gribēties lai aprūpē kopā 3 cilvēki, piemēram, var katrs pa 2 stundām (māte, tēvs, vecmāmiņa) - 2 stundu dežūru nolauzi, vari 4 stundas atpūsties līdz nākošajai maiņai. Diviem kopjot bērnu ir par smagu. Par to kāda ir atmosfēra, ja māte ir palikusi tikai viena pati (jebkādu iemeslu dēļ) man grūti stādīties priekšā.

Tas ko es gribu teikt, ir absolūti skaidrs ka bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības ne uz stundu, ne uz pusstundu. Atstāt vienu uz diennakti ir tiešs veselības un dzīvības apdraudējums (bērnam regulāri jādabū dzert un ēst!), bet jautājums ir šāds: kas palīdzēs vecākiem? Vai ir iespējams palīdzēt bērniem kas ir grūtībās, bez tiesāšanas un sodīšanas?

***

NORAKSTS
Lieta Nr.A42664507
A4077-08/10
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2008. gada 25.martā
Administratīvās rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis A. Vīksne,
Piedaloties pieteicējai N.B.,
Atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Liepājas pilsētas bāriņtiesas pārstāvim
Līgai Stendzei,
trešajai personai – B.K., trešo personu K. un B.B. pārstāvei I.S.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz
N.B. pieteikuma par Liepājas pilsētas bāriņtiesas 2007.gada 18.oktobra lēmuma
Nr.1-6/387 „Par nepilngadīgo K. un B.B. satikšanos ar māti N.B.” atcelšanu.... tālāk ... )
link1 comment|post comment

[Mar. 28th, 2015|01:01 pm]

watt
[Tags|, ]

Man gan laikam jāpaskaidro ka tēze "Bāriņtiesas ir naidīgas pret ģimeni, un ir vērstas uz ģimenes iznīcināšanu" ir lasāma precīzāk kā "ir naidīgas arī pret normālu ģimeni", "ir vērstas arī uz normālas ģimenes iznīcināšanu". Skaidrs, ka alkoholiķu un varmāku ģimenē augošu bērnu vajag glābt, piemēram īsti nevar pat komentēt lietu A42582107, kur Bauskā tāda skandālistu ģimene pazaudēja 2 gadus 10 mēnešus vecu meitenīti. Lai gan protams labāk būtu ja ģimeni izdotos vest pie prāta, vecākus pārliecināt pārstāt dzert un pārstāt kauties, utt. Stāsts pat nav par to.

Stāsts ir par Bāriņtiesām, kā tās vēršas arī pret normāliem, adekvātiem vecākiem (vai arī mazāk adekvātiem). Saož vājumu un tad uzklūp.

Raugi, klaji naidīga attieksme no Ģibuļu pagasta bāriņtiesas. Māte ierodas paziņot, ka viņai nepieciešama ārstēšanās stacionārā, un ka grib lai bērnus uz slimības laiku pieskata krustmāte. Bāriņtiesa nekavējoties ieliek krustmāti par aizbildni (nevis uz ārstēšanās laiku, bet kā atdodot bērnus), pašai mātei atņem aprūpes tiesības. Kādu ietekmi šāda Bāriņtiesas rīcība varēja atstāt uz mātes psihi? Pie tam ja māte jau tā ir smagi slima, runā par ārstēšanos. Vai Bāriņtiesa palīdz, vai grauj?

2008. gads, mežonīgie laiki. Redz, pašu LM metodiskie ieteikumi (+2014. gada metodiskie norādījumi) saka šādi:
"Ja vecāki nevar nodrošināt bērnam pienācīgu aprūpi un audzināšanu savas slimības dēļ, nav jāpieņem lēmums par aprūpes tiesību atņemšanu, bet šāds bērns ir atzīstams par palikušu bez vecāku gādības, [...], un viņam ir tiesības uz ārpusģimenes aprūpi- aizbildnību, audžuģimeni vai ievietošanu aprūpes iestādē."

"Princips, ka vispirms jāmeklē iespēja palīdzēt vecākiem un tikai tad, ja situācija ģimenē nav uzlabojusies, jālemj par aprūpes tiesību atņemšanu, attiecas, uz visiem gadījumiem, izņemot tos, kad palikšana ģimenē tieši apdraud bērna dzīvību vai veselību."

(2014. gada ieteikumos jau runā par pārtraukšanu (vispirms ierobežošanu uz laiku). Savukārt Bāriņtiesas ieskatā - "atņemt" un krusts virsū, slims vai vesels, cauri un āmen. Ieteikumi nav noteikumi, Bāriņtiesas bābām pašām sava izpratne, kā labi pagastā valdīt.)

Bāriņtiesām arī jāsaprot, ka neuzticība tām un arī šaubas par leģitmitāti ir pamatotas. Viņi pļauj, ko sējuši visus šos gadus. Bāriņtiesas ir jāreformē, un funkcijas nododot pilnvērtīgam sociālajam dienestam. Un lai iestādes vārdā nav "tiesa" - nav viņu daļa kādu tiesāt.

***

NORAKSTS
Lieta Nr. A42689208
Lietvedības Nr. A 6892-08/8... tālāk ... )
link14 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|09:00 pm]

watt
No 2007 gada judikatūras vēl samērā interesantas ir A42540207, A42514806 lieta un A42347006 (apelācija, kasācija, par šo arī raksts bijis).

(Šis arī no 2007. ir viss, tālāk 2008. No 2007. gada kopā no bāriņtiesas bija 19 lietas, 2008. ir 35 lietas, 2009. - 41, 2010. - 31, 2011. - 49, 2012. - 57, 2013. - 51. Pēc tam tiesas.lv apgabaltiesu spriedumus pa gadiem nepiedāvā, ir tikai meklētājs. Ne visas lietas ir par tēmu.)

Visi trīs gadījumi ir par to kā meita aiziet no ģimenes, prasot palīdzību Bāriņtiesai, lai viņu ievieto ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, un pēc tam jau kā redzēs. Trešajā gadījumā gandrīz pilngadīga meita pamatojas ar tēva (patēva?) vardarbību (sitis ar siksnu, arī pa seju), bet pirmajos divos stāsts ir ka meita neklausa māti, pirmajā gadījumā pati sit māti, otrajā gadījumā 9.klases skolniece klaiņo, un atzīst ka "Dardedze" dzīves apstākļi ir labāki nekā pie mammas.

Tas vispār ir samērā tipisks stāsts ar 14-16-gadrīz-18 gadu veciem tīņiem (t.i., gandrīz pieaugušajiem). Interesanti ka šos protokolos anonimizējot vairs nav skaidrs cik veci tad tie bērni ir, par ko tiek spriests, un tikai ja paveicas var izlobīt par kādu vecumu ir runa (t.i., vecums kautkā tiek pieminēts, vai tas ka skolā iet, vai tas ka tiesas procesa laikā ir iestājusies pilngadība, utt.). Pusaudža gadi vispār ir traks laiks, un tas kādās formās tīnis var vērsties pret saviem vecākiem ir visai pārsteidzoši.

Visos trīs procesos vecāki cenšas atjaunot aprūpes tiesības, visos trīs tiek noraidīts. Var jau teikt ka pamatoti, bet es saku - principā nenotiek samierināšanas process. Bāriņtiesa ir nostājusies PRET vecākiem un nekā necenšas kaut ko labot.

Šeit gan tāds iespaids ka vienīgā svira ko Bāriņtiesa var piemērot, ir tā pati bērna izņemšana no ģimenes, un tam automātiski ir vecākus jāpārvērš tādos dresētos sunīšos, ka nu kā uz burvja mājienu dancos uz pakaļkājām un bez ierunām izpildīs visus rīkojumus.

Tas ir, var jau būt ka esošais tiesību regulējums nepieļauj nekādus citus ietekmes veidus - pieaudzis cilvēks nav piespiežams kaut ko pret savu gribu darīt. Un ja vecākiem īsti nekasa, tad Bāriņtiesa un visas policijas paliek rokas plātot - bērnu esam dabūjuši, bet kur ar to tālāk? Šeit varbūt būtu tomēr labāk kāda cita pieeja - bet tam varbūt nepieciešams cits regulējums. Katrā ziņā es esmu pilnīgi pret esošo "juvenile justice" pieeju. Bāriņtiesas ir jāizformē un funkcijas jāpiešķir sociālajiem dienestiem.

***

No A42540207:

[2.1] ar bāriņtiesas 2005.gada 13.decembra lēmumu Nr.1-6/2451 lietā
Nr.3-5/317-2005 pieteicējai atņemtas J.K. [meitas -w] aprūpes tiesības, jo māte nespēja
kontrolēt bērna uzvedību, nespēja nodrošināt bērna audzināšanu un uzraudzību.
Bērns nepakļāvās mātes audzināšanas prasībām, neiecietīgi izturējās pret māti.... tālāk ... )
link3 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|06:50 pm]

watt
[Tags|, ]

Lūk, diezgan kolorīta lieta: bērns dzimis 1997. gadā. Viņam esot 9 gadu vecumā izņemts no ģimenes, ievietots bērnu namā (bāreņu nams „Līkumi”). Bāriņtiesa dusmojas ka vecāki ar savu tiesāšanos traucē bērnu adoptēt projām: "jo bērns vecāks, jo mazāk kāds vēlas viņu adoptēt". Kamēr bērnu namā, puisītis sāk klaiņot - tātad bērnu nams nespēj bērna audzināšanu veikt ne cik efektīvi. Bāriņtiesa uzstāj ka bērnu nevar atdot jo nav elektrības mājā, un nav nokārtots trūcīgas personas statuss, bet nekādi nepalīdz, ne risināt problēmu ar parādiem, ne nokārtot papīrus. (Ļaunprātīgā interpretācijā, varbūt pat papīrus ar kautkādiem formāliem iemesliem atsviež atpakaļ, un pēc tam uz to pat pamatojas, t.i., jābūt nokārtotam statusam, bet mēs to jums iegūt neļausim - tra la la, bērns paliek institucionalizēts.)

Bērnam pavadīt dažas dienas ar māti neļauj jo redz mājās viss nav perfekti, un māte nav "pildījusi saistības". Tas ir, runa ir par Bāriņtiesas varas demonstrēšanu, nevis bērna labākajām interesēm.

Šis ir vecs process, te nav atsauces uz EU tiesību aktiem (kas sāk parādīties ap 2011. gadu), ne uz bērna tiesībām uzaugt ģimenē un pārējiem pamatpostulātiem. Šeit var redzēt ka Bāriņtiesa savu misiju izprot tikai kā nodot bērnu namam kārtējo audzēkni; sagraut ģimeni. Palīdzību pēc būtības nesniegt. (Bildē protams neatņemama sastāvdaļa alkohols un graujoša nabadzība. Sociālajam dienestam būtu darbs - ja vien viņi savu darbu gribētu darīt.)

***

NORAKSTS
Lieta Nr.A42542806
Nr.A4648-07/4

SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā
2007.gada 17.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,
piedaloties pieteicējai I.O., atbildētāju pārstāvošās iestādes – Jēkabpils bāriņtiesas –
pilnvarotajam pārstāvim Tālim Zalvam un trešajai personai - Z.G.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu I.O. pieteikumā par Jēkabpils bāriņtiesas
2006.gada 4.oktobra lēmuma Nr.1-6/140 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta
izdošanu.... tālāk ... )
link2 comments|post comment

[Mar. 26th, 2015|08:34 pm]

watt
[Tags|, ]

Pie tēzēm ka Bāriņtiesas ir naidīgas pret ģimeni, un vērstas uz ģimenes iznīcināšanu: pētu judikatūru.

Es redzu ka tādai Bāriņtiesai krietni nāk pie sirds Kafkas stila process, kad bērnu nosūta pie psihologa, vecākus ar slēdzieniem neiepazīstina, bet uz šāda "konfidenciāla" atzinuma pamata nu tik taisīs spriedumus, un pieņems lēmumus.

(OK, šajā konkrētajā lietā sagadās tā, ka dēls pats negrib lai ar atzinumu iepazīstina viņa māti, un tiesāšanās ir ievilkusies tik ilgi, ka 2012. gada tiesas sēdē dēls ir jau pilngadīgs, un tiesa nolemj ka viņš pats nosaka kādu informāciju viņa vecāki drīkst iegūt.)

Lūk interesanta tiesvedība: http://tiesas.lv/nolemumi - atlasīt pēc lietas numura: A42941109
Lietas numursNolēmuma pieņemšanas datumsTiesu iestādeInstanceLietas veidsPdf
A4294110924.01.2012.Administratīvā rajona tiesa
Jelgavas tiesu nams
Pirmā instanceAdministratīvās lietasSkatīt
A4294110910.10.2011.Augstākās tiesas SenātsKasācijas instanceAdministratīvās lietasSkatīt
A4294110920.04.2010.Administratīvā rajona tiesa
Jelgavas tiesu nams
Pirmā instanceAdministratīvās lietasSkatīt


Interesantāka ir lieta A420292013, bet par to nākošreiz.

***

Sāksim ar pirmo instanci:... tālāk ... )
link20 comments|post comment

(3g7m) [Mar. 23rd, 2015|08:58 am]

watt
[Tags|]

vakar meitiņai bija ļoti laba diena - spēlējās praktiski bez histērijām un bļaušanām. viņai ir paradums izmisīgi bļaut, ja kaut kas neiet pa prātam. gulēja diendusu, jo apzinās ka vakarā ies uz baseinu un ja nebūs pagulējusi, nebūs spēka peldēt. (nolikām gulēt ap 14-15, nogulēja līdz 16:45).
arī šorīt bija priecīga un skraidīja apkārt smiedamies (kamēr ģērbām uz dārziņu).
spīd saule, un ir samērā auksts (1C, vakar bija 0C ar sajūtām kā pie -8C).

ēd daudz "šoko reis" - šokolādes rīsus ar pienu (tas pats choco krispies). neko citu pat īsti ēst negrib. grūti izdomāt ko vēl dot ēst viņai. garšo baltmaize (laugenbrezel).

citās ziņās: App Store uz iPad ir parādījušās vēl vairāk Lego spēles. (Gan Duplo, gan "lielais" Lego, piemēram Lego Elves).
linkpost comment

[Mar. 19th, 2015|02:05 pm]

watt
[Tags|]

Tiesībsargs: Atlaišanu būtu pelnījuši vairums bērnunamu vadītāju

Kā arī: "Tiesībsargs aicina bijušos un esošos bērnu namu audzēkņus un darbiniekus informēt Tiesībsarga biroju par piedzīvoto un pārdzīvoto bērnu namos, [...]. Lūdzam norādīt konkrētus faktus, pārkāpumus, bērnu namus, personu vārdus un notikuma laiku, kad notikuši pārkāpumi."
link3 comments|post comment

civilprocess [Mar. 19th, 2015|01:59 pm]

watt
"2014.gadā AT Civillietu departaments spējis izskatīt tikai 40% no tā tiesvedībā esošajām lietām un gada beigās neizskatītais atlikums bija 2085 lietas."

"Pēc AT civillietu statistikas redzams, ka pēdējo piecu gadu laikā lietu skaitam, tāpat kā to atlikumam gada beigās, tiešām bijusi tendence augt. Ja 2010. gadā šajā departamentā saņemtas 1393 lietas, bet uz nākamo gadu pārgājušas 875, tad 2014. gadā situācija ir skarbāka – no 2013. gada mantojumā nākušas 1852 lietas, no jauna saņemtas – 1594, izskatītas (ieskaitot bez izskatīšanas vai pēc piekritības atpakaļ nosūtītās lietas) – 1361, bet uz šo gadu pārceltas 2085 lietas. Vidējais lietas izskatīšanas termiņš AT Civillietu departamentā ir 17,2 mēneši."

"Saskaņā ar Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) datiem, Apgabaltiesu pirmajā instancē 2014. gada pirmajā pusgadā tikai prasībās par zaudējumu un parādu piedziņu vien no iepriekšējā gada neizskatītas atlikušas 276 lietas, no jauna klāt nākušas 45, pabeigtas – 137. Divpadsmit lietu izskatīšanas termiņš sasniedzis pat trīs gadus! Pie šādiem apstākļiem nav jābrīnās, ka pēc Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa juridisko strīdu risināšanas efektivitātes jomā Latvija pērn ieņēmusi 116. vietu."
link4 comments|post comment

astoņi gadi līdz tiesas spriedumam [Mar. 18th, 2015|04:17 pm]

watt
[Tags|]

Ziņa astoņus gadus pēc divgadīgās meitenītes nāves, kas nomira pēc tam kad ārsti viņai ievadīja 500ml 10% nātrija hlorīdu.

"Tiesa otrdien, 17.martā, nospriedusi, ka par labu bojāgājušās meitenītes vecākiem no Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas piedzenami 100 000 eiro - Kristīnei Magnovskai un Igoram Magnovskim - katram 50 000 eiro."
"Tāpat atbildētājam jāsedz arī bojāgājušās meitenītes apbedīšanas izdevumi 904 eiro apmērā.

"Grauziņa atzīmēja, ka bojāgājušās meitenītes vecāki vērsās tiesā ar civilprasību par morālā kaitējuma un zaudējumu piedziņu 800 000 eiro apmērā, kā arī zaudējumu piedziņu - bēru izdevumu atlīdzināšanu 904 eiro apmērā."
"Jau vēstīts, ka 2007.gadā policija sāka kriminālprocesu. 22.martā Ventspils slimnīcā bija ievietota nepilnus divus gadus veca meitenīte ar nelielu applaucējumu [...]"

"Kriminālprocesā pie atbildības tika sauktas divas Ventspils slimnīcas ārstniecības personas ‒ bērnu nodaļas vadītājs Dzintars Marnauza un medmāsa Jeļena Nastašču ‒ par profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, ja tas bijis par iemeslu cietušā nāvei."

(bet pirms apmēram 5 gadiem...)
link2 comments|post comment

lai palīdzētu bērnam - iznīcināsim ģimeni; ja bērna "attīstība apdraudēta" - atņemsim tēvu un māti [Mar. 16th, 2015|01:58 pm]

watt
[Tags|, ]

Man sāp sirds par bērniņu likteņiem. Jau sen - kopš uzzināju par sociālās aprūpes sistēmu zviedrijā ("Kinder Gulag", 1983), kas sistemātiski vecākiem atņem bērnus, lai tos ievietotu bērnu namos, "audžuģimenēs" vai adoptētu.

Latvijā nosauc šādu statistiku: no 20'000 bērnu, kas piedzimst katru gadu, bāriņtiesas ap 2000 bērnus ģimenēm atņem un ievieto bērnu namos. Var teikt, atņem 10% no piedzimušajiem bērniem, katru gadu.

Un ja padomā, tas ir visai fantastisks koncepts - bāriņtiesa nevis cīnās par ģimenes aizstāvēšanu, lai bērns varētu labi dzīvot ģimenē, bet gan par ģimenes iznīcināšanu, lai bērns paliktu bez vecākiem.

Es sekoju līdzi arī aktīvistiem "infoaģentūra" un "dzimta", bet ir šausmīgi bēdīgi kā viņi savu ziņu saindē ar naidu pret gejiem, "Gejropu", utt. Varbūt domā ka konservatīvi-homofobā iedzīvotāju masa varētu kautkā tikt aktivizēta cīnīties par ģimenes tiesībām, ja to formulētu kā cīņu pret gejiem? Man liekas, viņi savu ziņu ar šo bezjēdzīgo naidu un bailēm tikai diskreditē.

Lasot likumus (likumprojektus) kur "termins «bērna aprūpes tiesību pārtraukšana» un «bērna aizgādības tiesību pārtraukšana» nozīmē bērna izņemšanu no ģimenes, termins «aizgādības tiesību atņemšana» aizstāj kādreiz lietoto «vecāku tiesību atņemšana» un vairs neatņem vecāku tiesības, par cik tādu vispār arī nav -- vecākiem ir tikai "aizgādības tiesības" pār saviem bērniem: pašam sāk gribēties lekt konservatīvajā laivā.

Un, varbūt ka tieši tā arī darīšu. Ir skaidrs viens: "juvenālā justīcija" ir tāda sistēma, kur normāli ir safabricēti dokumenti, nepatiesas liecības, uz kā pamata ģimenei atņem bērnus. Faktus nepārbaudot, balstoties tikai uz bāriņtiesas prātu izkūkojušu tantiņu izdomājumiem, un viltojumiem, izņem bērnu (bērnam atņem vecākus - padara par bāreni vecākiem dzīviem esot), un var iznīcināt ģimeni.

Vispār, ir nedaudz vērts pakavēties pie jēdziena kas ir ģimene, un kāpēc "juvenālās justīcijas" acīs tā ir tāda kā tukša skaņa, kā "bērna aizgādības/aprūpes tiesības" kuras kāds birokrāts vai ierēdnis pēc savas mirkļa iegribas var gan pārtraukt, gan atņemt, vai vienpersoniski, vai "koleģiāli"*.

Un cauri. Tas ir tāds sevišķs nāves spriedums ģimenei: bija ģimene - un vairs nav. Neeksistē. Pārtraukta. Un bērnam - bija vecāki. Un pēkšņi vairs nav. Bērns - institucionalizēts kā bārenis.

***

Raugi, tāds Rīgas bāriņtiesa priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs. Rīgas Bāriņtiesas locekle Sandra Meldere. Ivetu Lielmane, Rīgas bāriņtiesas Ģimenes domstarpību lietu nodaļas vadītāja. Māritu Jakuša, Rīgas bāriņtiesas locekle. Rūtu Šteinberga, Rīgas bāriņtiesas locekle, Adopcijas, audžuģimeņu un bērnu aprūpes iestāžu lietu nodaļas vadītāja. Daci Kupča, Rīgas Bāriņtiesas locekle.

Svetlanai Lautai un Aleksejam Usam, 2013.gada 15.maijā ar Sandras Melderes vienpersonisko lēmumu tika pārtrauktas viņu trīs mazgadīgo bērnu - Snežanas Usas (6 gadi), Oļesjas Usas (7 gadi) un Roksolanas Usas (10 gadi) aizgādības tiesības. Bērni tika ievietoti RPBJC "Marsa gatve" krīzes centrā.

Septiņgadīgajai Oļesjai krīzes centrā tika salauzta roka un pie tam veselu diennakti netika sniegta pirmā palīdzība, pat netika doti pretsāpju līdzekļi (policijā ierosināts kriminālprocess Nr. 11096218113 no 7.10.2013.)

Tad kā ir, bērnus ieliek "krīzes centrā", kur pret viņiem tieši tiek vērsta vardarbība? Tur kur viņiem būtu jābūt drošībā, viņiem lauž kaulus? Nesniedz medicīnisko palīdzību, vēl aplaiž ar slimībām, utīm? Dēļ traumas, ka bērni izņemti no ģimenes un ievietoti "krīzes centrā", bērniem sākas urīna nesaturēšana.

Diemžēl nav īsti ziņu kā tur beidzies. Meitas tika atgrieztas 2014.g. janvārī pēc 8 mēnešu ilgiem “ceļojumiem” pa ārpusģimenes aprūpes iestādēm. Juvenālās justīcijas būtība - uz izdomājumu un safabricējumu pamata bāriņtiesa var atņemt bērnus (ar vienpersonisku lēmumu), un tad kad atklājas ka faktu nav, ka nav pierādījumi un dokumenti ir bāriņtiesas falsficējumi, pašai "bāriņtiesai" atbildība par to neiestājas. Tas ir, neiestājas pat elementāra atbildība par nepatiesas liecības sniegšanu.

Un vēl - es uzskatu ka bērna izņemšana no ģimenes ir milzīga trauma bērnam. Tas ir - pēkšņi neredzēt vairs mammu un tēti, un nezināt vai vispār kautkad viņus satiks, un nokļūt kautkādu svešu cilvēku varā, kuri par bērna labklājību rūpējas visai maz (atkal - fiziska vardarbība pašā "krīzes centrā", slimības, kašķis, utis.)

***

Raugi, Siguldas novada bāriņtiesas vadītāja Daina Reizenberga.
Žannai un Aleksejam Pilsētniekiem atņēma astoņus gadus veco meitu Alīnu Pilsētnieci.
"2012 gada 12. jūlijā pēc pusdienām Alīna izgāja ārā paspēlēties smilškastē mājas pagalmā. Tur viņu ieraudzīja reliģiskās draudzes (sektas) "Žēlastības upe" vadītājs Rolands Sprincis, un aizvilināja. (vai arī Kaspars Gulbis?)
Kad māte bērnu pagalmā neredzēja, gāja meklēt. Kad uzzināja, ka bērns aizvests uz sektas telpām, gāja tur. Bet "mācītājs" atteica ka notiekot liturģija, un bērnu atgriezt atteicās. Kad māte piezvanīja policijai, lai palīdz atgriezt bērnu, drīz vien mājās ieradās bāriņtiesas pārstāvji un bērnu no ģimenes atņēma.

"Bāriņtiesas pārstāve, pēc sievietes teiktā, esot kaut ko klusi pajautājusi mācītājam, tad pagriezusies pret māti un teikusi, ka aprūpes tiesības ir atņemtas. Savukārt meitenei pavēlošā tonī norādīts, lai kāpj mašīnā."

Bērnu ievietoja krīzes centrā Valmierā, vēlāk Alojas novadā.

Patversmēs bērns pavadīja gandrīz gadu. Tikai 2013. gada 15. aprīlī vecākiem tika atjaunotas aprūpes tiesības. Bet pat pēc tam bērns vēl 5 nedēļas tika turēts bērnu namā, bet vecākiem pat pašiem jāmaksā(!) ap Ls 500 par bērna uzturēšanos tur.
(Ja bērns ir bijis nepatiesi izņemts, traumēts dēļ bāriņtiesas prettiesiskas, iespējams korumpētas rīcības dēļ, tad tikai dabiski būtu ka šīs naudas summas valstij ir jāatgriež ģimenei un vēl vairāk - ir jāatlīdzina visas nodarītās ciešanas, gan ģimenei gan pašam bērnam!)

Pa vidu - kriminālprocess ar safabricētiem pierādījumiem par vadarbību, izdomātām liecībām no kaimiņiem, utt., utt. Pēc atgriešanās no bērnunama meitene baidās iziet viena no mājām, jo šķiet, ka atkal notiks kaut kas slikts. Bērnam tā ir liela trauma, [...]"

Tad kā ir, bērnu tiesību "aizstāvības vārdā" bērnam tiek atņemti mīloši vecāki, bērnu gadu notur bērnu namos tā ka bērns iegūst fobiju, vecākus maļ tieslietu sistēmā. Tas ir klasisks princips - vārdos viens, darbos pavisam otrādi. Vārdos - aizstāvēs "tiesībās", darbos - nevainīgu bērnu padara par bāreni, likvidē ģimeni.

Valsts tiesiskais nihilisms protams rada situāciju ka ģimenei nāksies iziet visas tiesas instances līdz pat ECT, jo juvenālās justīcijas sistēmā visi tikai piesedz viens otru, un netiek vērtēta lieta pēc būtības, bet gan pēc likuma burta - vai bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības izņemt bērnu? JĀ, IR! Tātad lieta aizvērta: bet vai tas ir bijis bērna interesēs vai pret tām, vai vienpersoniskais bāriņtiesas pārstāvja lēmums bērna tiesības aizsargā, vai kaitē tām, TO TIESAS NEVĒRTĒ. (Lai gan no otras puses, vai vecāki ir ieguvuši psihologa atzinumu, kā bērna attīstībai ir kaitējusi uzturēšanās bērnu namā, cik traumējoša bija viņas faktiska nolaupīšana no ģimenes, un iesnieguši prasību tiesā (civilprasību, piemēram) par reālu zaudējumu atlīdzināšanu.

Tas ir, prasībai ir jābūt pamatotai tieši uz to, ka bāriņtiesas pārstāvis ir rīkojies PRET bērna tiesāmām, tātad pretlikumīgi (jo likums viņam dod tiesības rīkoties tikai bērna labā, un ja izrādās ka rīcība nav bijusi bērna interesēs: tas ir, ja psihologs atklāj, ka izņemšana no ģimenes ir vairāk kaitējusi nekā palīdzējusi, šī bāriņtiesas rīcība ir automātiski PRETLIKUMĪGA, un šie bāriņtiesas pārstāvji būtu neatliekami saucami pie atbildības!)

***

Atkal Aivars Krasnogolovs, Rīgas bāriņtiesas pārstāve Anna Toniņa un Alla Potjomkina, sociālā darbiniece Kristīne Škutāne. 2014 gada 29. aprīlī no Karinas Saligas ģimenes atņēma no mātes rokām izraujot gadu vecu zīdainīti Matveju un arī savāca smagi slimu puisīti Jeliseju. Meita Elizabete (9 gadi) nebija tobrīd mājās, tāpēc viņu nesavāca.
upd: man ziņo ka bērnus atdeva (vecākiem atjaunoja "aprūpes tiesības"?) neilgi pēc 2014 gada 19. augusta tiesas sēdes.

Kad bāriņtiesa ieradās pēc Elizabetas, meita kliedz ka mīl mammu un tēvu, un projām no mājām neies. Bāriņtiesai nācās palikt tukšām rokām. Šeit secinājums, visapdraudētākie bērni ir no 5-10 gadu vecuma, kad viņiem visādas tantes un psihologi var iestāstīt ko vien vēlas, ietekmēt, lai bērni saka to ko bāriņtiesa grib dzirdēt (ka bijusi vardarbība, utt), lai bērnu dabūtu savos nagos.
Kad bērns ir vecāks, viņš jau pats zina ko grib, un tik vienkārši manipulēt nav iespējams.

Bāriņtiesa bērnus atņēma uz skolotājas iesnieguma pamata, ko tā adresēja Daugavgrīvas skolas direktoram, tas savukārt pārsūtījis bāriņtiesai. Skolotājiem māksla rokā: tikko vecāks pasaka kautko ne pārāk patīkamu, vai vajag ietekmēt ģimeni, skolotās var piesolīt ka rakstīs bāriņtiesai, un tad bērnus ģimenei atņems, un kādu gadu pa bērnu namiem vazās, kamēr ģimene var tiesāties ka iesniegumi un liecības ir safabricētas, falsificētas, faktiem neatbilstošas.

Zīdainīti ievietoja krīzes centrā VSAC "Rīga" filiālē "Rīga", Kapseļu ielā 31.
Lūk jautājums: vai zīdainītim labāk ir naktīs gulēt bērnu namā, vai arī aizmigt ar māti? Vai tur kāds darbinieks viņam autiņus biežāk mainīs nekā paša māte? Vai naktī celsies, mierinās, dziedās šūpuļdziesmas cītīgāk nekā paša māte?

Tā ir bērniņa tiesību aizsardzība?

***

Trīs gadījumi. No diviem tūkstošiem. 2013. gadā un 2014. gadā bērni esot atņemti arvien vairāk ģimenēm. No tiem, aprūpes tiesības tiek atjaunotas 800, 850 ģimenēm. Tātad katru gadu, vairāk kā 1000 bērni tiek ierauti sistēmā, kas viņus mals līdz 18 gadu vecumam, padarītus par bāreņiem. Vai viņi uzaugs vispār zinot kas ir viņu vecāki? Vai uzaugot, viņi paši spēs veidot ģimeni, ja nebūs jutuši kas ir vecāku aprūpe?

Lūk, intervijā A. Krasnogolovs stāsta - "rāda [...] fotogrāfijas (sejas aizsegtas) no kāda izņemšanas brīža dzīvoklī. Krēslā sēž novārdzis un netīrs zēns (divas dienas nav ēdis), istabā visu grīdu klāj atkritumu un tukšu pudeļu slānis, gultā norautām biksēm guļ atslēdzies tēvs kopā ar miesās krāšņu prostitūtu. It kā jau tieša apdraudējuma nav…"

Jā. Apdraudējuma nav, tātad sociālais darbinieks varētu atnest bērnam ēst, un palīdzēt tēvam tikt atpakaļ uz kājām - lai tas spētu atkal rūpēties par savu dēlu. Ir vajadzīga palīdzība, nevis destrukcija!

Kāpēc bērna "tiesību" aizsardzības doktrīna ir vērsta tieši uz ģimenes iznīcināšanu? Vai Latvijas iedzīvotāji nepieņems vienkārši nesatvīgu palīdzību ģimenēm, un caur to bērniem, kā leģitīmu? Vai Latvijā iedzīvotāji var pieņemt tikai kalvinisma gara cauraustus sodošus, graujošus likumi? Tas ir, kāpēc nevar iejaukties un palīdzēt, bērnu neatņemot, neievietojot to institūcijā/bērnu namā? Kāpēc lai bērnam palīdzētu, tas kā ar skalpeli ir jāizgriež no ģimenes miesas?

Es skatos** Labklājības ministrijas ierosinātos (un pieņemotos) Bāriņtiesu likuma grozījumus (A. Ašeradens - Vienotība, Labklājības ministrijas darbinieces - Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Kristīne Venta-Kittele, Bērnu un ģimenes politikas nodaļas pārvaldes vecākā referente Baiba Abersone), un tur katrs otrais ierosinājums ir lai mazinātu(!) vecāku iespējas atgūt savus bērnus.

Piemēram, 4 lappusē šāds sātanisks paragrāfs: "Grozījumu mērķis ir ierobežot vecāku, pilnvaroto personu vai citu personu saskarsmi ar bērnu, ja tas var traucēt bērnu tiesību un interešu aizsardzībai. Veicot bāriņtiesu darbu uzraudzību, nereti praksē ir novēroti gadījumi, kad bērna vecāki, pilnvarotie pārstāvji, vai citi ģimenes locekļi cenšas ietekmēt bērna viedokli, lai netiktu pieņemts viņiem nelabvēlīgs bāriņtiesas lēmums. Tomēr dažkārt tas var būtiski apdraudēt bērna tiesību un interešu aizsardzību un var radīt būtiskus kaitējumus pašam bērnam."

Tas ir par piedāvājumu, ka pieņemot vienpersonisku lēmumu bērnu ģimenei atņemt, bāriņtiesas loceklis "var ierobežot tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus vai atteikties paziņot bērna atrašanās vietu".

Vispār formulējums "var traucēt bērnu tiesību un interešu aizsardzībai" attiecas tikai uz bāriņtiesas bērna atņemšanas procedūru. Tas ir, kad bāriņtiesa ir uzsākusi procesu ar mērķi sagraut ģimeni un bērnu ievietot bērnu namā, viņa šim procesam uzkarina birku "bērnu tiesību un interešu aizsardzība", un šo procesu vecāki vai bērna radinieki nu nekādi nedrīkstētu kavēt. Ar reālu aizsardzību un bērna interesēm tam nav nekā kopīga: fakti netiek vērtēti, būtība netiek vērtēta: jo viss ko dara Bāriņtiesa ir "pēc definīcijas" "pareizi".

***

Kāpēc šāds vektors? Kam īsti ir izdevīgas sagrautās ģimenes, salauztie bērnu likteņi? Un kur paliek*** tie tūkstoši bērnu, kas katru gadu tiek iemesti sistēmā un neatgriežas mājās. Kur viņi paliek? Ja sistēmā katru gadu ienāk 1000 bērnu, un no sistēmas tie ārā izkļūst iestājoties pilngadībai (18 gadu vecumā), tad sistēma maļ 18'000 bērnus. Dzirnavās ierauj tūkstoti, pēc 18 gadiem izspļauj tūkstoti.

Un ļoti bēdīgi par tiem aktīvistiem kas koku dēļ neredz mežu: tā vietā lai runātu par to ka vajadzētu likvidēt Bāriņtiesas, un procesu padarīt tiesisku, ar reālu atbildību tiem sociālajiem darbiniekiem, kas bērnu traumē, un labas ģimenes sagrauj, tā vietā cepas par kautkādiem LGBT pirkstiem un gudro kā visu uzvelt par geju grēkiem. Ka, lūk, bērnus atņem, lai atdotu adoptēt gejiem, un tamlīdzīgu sviestu. Ir ļoti bēdīgi.


______________________
* parasti - trijatā. tas ir, tāds moderns "troikas" paveids.
** šeit es jau sen par senu, tie grozījumi ir pieņemti jau 2013., 2014. gadā, vecas ziņas.
*** ir versijas - adoptē uz ārzemēm. bet tā ir cita saruna - kā var izsekot tam, vai uz ārzemēm adoptētais bērns ir patiešām labā ģimenē, ka tur viņam tur iet labāk, vai ka bērns vispār ir dzīvs, un nav ticis vienkārši pārdots.
link43 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]