Nepiepildīto sapņu dienasgrāmata - Komentāri

Shodien ir auksti. Ne jau aaraa, bet sevii. Nav patiikami atziit savas kljuudas savaa dziives uztveree, iipashi peec tam, kad ir licies, ka taa ir beidzot perfekta - visas veertiibas ir savaas vietaas.

Katram ir savs dziives celjsh ejams. Un nevajag savu dziivi jaukt ar citu cilveeku dziiveem. Lai arii cik tuvi vinji nebuutu. Nevajag paljauties uz citu dziiveem. To man jau sen vajadzeeja saprast. Liidz shim tachu katru reizi, kad mana dziive meegjina sakrutstoties ar kaada cita dziivi, notiek nepatiikama sadursme un nevis sinergjeeshanaas, kaa to katru reizi ceru.

Pats jau uzskatu, ka daudz ko esmu sapratis par dziivi un taas veertiibaam - vairaak, nekaa citi savaa muuzhaa vispaar ir sapratushi un sapratiis. Bet varbuut es maldos. Varbuut es tieshaam esmu infantiils un nekljuustu pieaudzis - ar pieaugusho cilveeku veertiibaam, kaa karjera, prestizshs, beerni, materiaalais staavoklis un atbildiiba par citiem cilveekiem. Un visi visapkaart kljuust pieaugushi, bet es nee. Man jau nav zheel, ka es nekljuustu pieaugushaaks, nemaz. Man ir zheel, ka mani apkaarteejie attaalinaas no manis kkur.

Ok, tagad sanjemshos un samierinaashos, ka man apkaart viss mainaas un ne vienmeer taa, kaa es to esmu ieplaanojis. Un meegjinaashu atcereeties sho savu atzinju, ka nevajag cereet, ka citi manis deelj kaut ko mainiis savaas dziivees. Cik tak reizes var kaapt uz viena un taa pasha graabeklja :)