Devītajā "Starship" lidojumā "reizinātājos sadalās" gan starta pakāpe, gan kuģis
https://www.delfi.lv/campus/56036782/kosmoss/120074158/devitaja-starship-lidojuma-reizinatajos-sadalas-gan-starta-pakape-gan-kugisNaktī uz 28. maiju, pulksten 2.36 pēc Latvijas laika, no bāzes Teksasā savā devītajā izmēģinājuma lidojumā devās pasaulē lielākā raķete – "SpaceX" milzis "Starship". Kā visi iepriekšējie, arī šis izmēģinājums nesasniedza visus savus mērķus, turklāt abas galvenās raķetes sastāvdaļas tika zaudētas priekšlaicīgi. Taču "SpaceX" uzsver, ka kuģim veicies labāk nekā septītajā un astotajā izmēģinājuma lidojumā, vēsta specializētā vietne "Space.com".
Jāatgādina, ka septītajā izmēģinājumā kuģis gaisā eksplodēja, bet atlūzas nogāzās Tērksas un Kaikosas salās, tostarp incidents arī pamatīgi patraucēja gaisa satiksmi reģionā. Savukārt astotajā lidojumā kuģa bojāeju varēja redzēt gan no Bahamu salām, gan Floridas un Jamaikas.
Devītais izmēģinājums, tāpat kā visi iepriekšējie, "SpaceX" ieskatā ir daļēja izdošanās. Kas izdevās, bet kas nogāja greizi? Pati pacelšanās noritēja bez problēmām – dārdot visiem 33 "Super Heavy" starta pakāpes dzinējiem, raķete sāka savu ceļu pretī kosmosam. Jāatzīmē, ka šī ir pirmā reize, kad "Super Heavy" tiek izmantots atkārtoti. Dažos no iepriekšējiem izmēģinājuma lidojumiem "Super Heavy" starta pakāpe veiksmīgi atgriezās atpakaļ pie palaišanas torņa, kur to notvēra mehāniskas spīles.
Šajā reizē "Super Heavy" iegāzās Meksikas līcī, taču tā tas arī bija plānots. Proti, "SpaceX" inženieri devītajā izmēģinājuma lidojumā gribēja starta pakāpes atgriešanās fāzē izmēģināt vairākus jaunus manevrus un paeksperimentēt ar leņķi, kādā raķetes daļa tuvojas zemei. Mērķis ir kritiena brīdī palielināt gaisa pretestību un samazināt krišanas ātrumu, lai mazāk propelenta jāizmanto raķetes pakāpes sabremzēšanai lidojuma beigu fāzē. Nezinot, kāds būs šo eksperimentālo manevru iznākums, komanda nolēma neriskēt ar palaišanas torni un raķetes satveršanas mehānismu, kas nekontrolēta kritiena brīdī varētu tikt bojāts, tāpēc nolēma iegāzt "Super Heavy" ūdenī. Vismaz tāds bija plāns – "Super Heavy" Meksikas līcī gan iekrita, taču visus eksperimentus īstenot neizdevās. Starta pakāpe izjuka gaisā uzreiz pēc tam, kad iedarbināja dzinējus bremzēšanai.
"Starship" augšējā pakāpe – to var vienkārši saukt arī par kuģi – arī nesasniedza savus mērķus. Kaut šoreiz Zemes orbītā tā pabija ilgāk un nolidoja tālāk nekā tas bija izdevies septītajā un astotajā izmēģinājuma lidojumā, līdz galamērķim – piezemēšanās zonai Indijas okeānā – kuģis netika. Tāpat neizdevās atvērt kravas nodalījumu un orbītā ievadīt astoņas "Starlink" satelītu mulāžas. Misijas kontroles centrā sakari ar "Starship" pazuda aptuveni 30 minūtes pēc starta. Kuģis sāka kūleņot un, visticamāk, izjuka brīdī, kad ielidoja Zemes atmosfērā.
Tādējādi "SpaceX" no devītā izmēģinājumu lidojuma neieguva visus datus, ko bija cerējusi ievākt, taču Īlons Masks izteicies, ka izmēģinājumi turpināsies ar tādu pašu sparu – viņa plānos ir palaist pa vienam "Starship" ik pēc trim četrām nedēļām. Tipiski pēc šādiem incidentiem kompānijai ir jāiesniedz regulatoram – Federālajai aviācijas pārvaldei – notikušā detalizēts izklāsts un soļi, kas tiks veikti, lai turpmākajos izmēģinājumos garantētu sabiedrības un īpašuma drošību.