Cabaret Voltaire seit 1916

Wed, 19 Jun 2013 09:19:52 GMT

Blakus mājā kaimiņi jau kuro dienu no ceturtā stāva met zemē novietotajā konteinerā visādas mēbeles, troksnis ir nenormāls - viņi drīkst tā darīt?

Mon, 17 Jun 2013 12:57:09 GMT

Šodien Henrikam iznāk grāmata, bet man ir retorisks jautājums, kāpēc Latvijas jaunās paaudzes dzejā nav nevienas sievietes? Kopš Agneses Krivades debijas (kas bija pirms gadiem 7) nekas ievērības cienīgs nav ne lasīts, ne dzirdēts. Kāds mums maskulīns kultūrreģions!

Fri, 14 Jun 2013 07:32:12 GMT

Šonakt sapņoju, ka man krīt laukā zobi (ar visām smaganām, fū), kaut kur dzirdēts, ka šādi sapņi uz tuvinieku nāvi, tad nu es fiksi pierakstu cibā, lai tfu tfu tfu nepiepildās. Tādas, lūk, mūsdienu māņticības.

Sun, 09 Jun 2013 09:23:14 GMT

Nesen viens personāžs man pateica "Tu nu gan esi nopietna" un es ļoti samulsu no tā, cik acīmredzamu, bet ērti nepamanāmu, būtisku sīkumu esmu izstūmusi no savas apziņas. Nopietnība taču ir galvenā blakne visam labajam, kas pēdējos mēnešos ar mani notiek, un arī vienīgais, kas neļauj izbaudīt un priecāties līdz galam.

Jocīga zīme bija "kaut kas", ko laikam nedrīkstu nevienam stāstīt un kas notika pāris stundas pēc augstāk minētajām atklāsmēm. ko lai tagad dara. To varētu saukt par iespēju vairs nebūt nopietnai (ja gribam būt daiļrunīgi un nekonkrēti), bet tas sev nestu līdzi tādas vētras un dziņas, piedodiet, dārgie Hormoni un mīļā Emocionālās Attīstības Līkne.

rīta īgnums

Sun, 09 Jun 2013 08:44:53 GMT

pie citiem iekomentēto kopīpeistot kā atsevišķu ierakstu ir ļoti slikts stils

Fri, 07 Jun 2013 10:11:19 GMT

Puntem tik neierasti glīta grāmata, ka nekādi netieku pie lasīšanas, gribas tikai skatīties un priecāties.

Wed, 05 Jun 2013 10:18:26 GMT

Vienmēr jābūt uzmanīgam ar tām īpašībām, kas citos īpaši kaitina. Zināms, agri vai vēlu tās atklājas pašam sevī. Lielāko daļu no tām biju sevī sazīmējusi, bet tagad attapos, ka esmu akli ignorējusi paštaisnuma grēku. Cik paštaisni. Stratēģija visnotaļ ierasta, izdarot vai pasakot kaut ko ārpus sava ētikas/pārliecības/pieklājības kodeksa, uzreiz aizbildinos ar to, cik patiesībā esmu labsirdīga, saprotoša, liberāla un vispār zaķītis. Nu, no sērijas "man nav nekas pret krieviem, bet Latvijā jārunā latviski" (tā gan es pati nekad nesaku, bet viens no izplatītākajiem šāda veida aizbildināšanās simptomiem). Tagad arī gribēju uzrakstīt kaut ko nejauku par vienu nejauku veceni un jau domās sāku ar "man ļoti patīk veci cilvēki, bet". Nu kas tas ir.

Wed, 05 Jun 2013 10:04:57 GMT

S. mani apsaukā par karjeristi, bet es vienkārši esmu atkarīga no tās labi padarīta darba sajūtas.

Mon, 27 May 2013 21:15:03 GMT

Lasu par to, ko nu kurš no vēlēšanu kandidātiem ir teicis LGBT tiesību jomā (http://skapis.eu/2013/05/pirms-izdarat-izveli/) un iedomājos, ka savu nevēlēšanos precēties varētu politizēt, pasludinot to par konceptuālu iebildumu pret tradicionālajām ģimenes vertībām* (saprotiet, tikai un vienīgi jēdziena šaurpierīgākajā izpratnē).

*“Viennozīmīgi nē! Es biju sašutis, ka viens no Tiesībsarga amata kandidātiem no Saskaņas Centra bija minējis kā vienu no problēmām tieši legalizēt šīs viendzimuma laulības. Viņš uzskata, ka tāda mums Latvijā ir liela problēma. Kategoriski nē, esmu par ģimeni.” (c) Andrejs Ādamsons

Sat, 25 May 2013 16:14:11 GMT

Vēl, draugi, iesakiet man foršu reklāmas aģentūru, ar ko sadarboties viena mākslas projekta ietvaros. Nepieciešama prasme izveidot tādu specifisku mākslas projekta reklāmas akciju, tādēļ meklējam cilvēkus, kuri daudz maz orientējas laikmetīgās kultūras procesos.

iesakiet komentāros vai ne_es at inbox lv

Sat, 25 May 2013 16:02:02 GMT

Pirmais vakars šomēnes, kad darbi nespiež un varu atļauties nedaudz "atlaist", bet kas tev deva, pirmkārt, pirmā aukstā diena maijā, otrkārt, visi noguruši vai telefonus neceļoši, treškārt, tad, kad beidzot atrodu kādu, kurš mani labprāt redzētu un sildītu ar plecu, izrādās, ka DNB banka ir pilnīgā oftopikā nobloķējusi manu karti un es netieku ne pie kādiem plecu sildīšanas palīglīdzekļiem. Kaut kāda trīskārša zīme, ka jāgrimst aizmirstībā un jāpierod pie putekļu kārtas ap sociālo ādu. Tā banka man vēl atrausies par savu bagāto fantāziju.

bet nav tik slikti, jo mēs laikam esam dabūjušas kūrēt izstādi, par kuru varētu sapņot ikviens pie pilna prāta esošs kurators, visu dienu situ plaukstiņas un papēdīšus. Miegs gan būs jāizsvītro no nākamā gada plāna, bet ko nu miegs, ja daži sapņi piepildās (hhh)

Tue, 21 May 2013 09:58:19 GMT

kārtējais pizģec "(..)Vietējie gan baumojot, ka vainīgā zēna tēvam esot draudzīgas attiecības ar policijas priekšniecību. Savukārt nepilngadīgo lietu inspektore saslimusi un pēc slimības devusies atvaļinājumā." http://www.apollo.lv/zinas/neiedomajama-nezeliba-jaunjelgavas-vidusskola-skolotaji-bezspecigi/568550

Tikmēr Jāņa Iesalnieka pasaulē - https://twitter.com/JanisIesalnieks/status/336763569670586368

Sat, 18 May 2013 12:06:57 GMT

Aizliegums smēķēt bērnu klātbūtnē ir kārtējais nomācošais likums, kas padarīs par vainīgiem un likuma priekšā pazemotiem vēl lielāku daļu visādi citādi likumpaklausīgo pilsoņu daļu, jo kurs gan nezina, ka jo vairāk likumu, jo vairāk noziedznieku.

Būtu labāk patiesi rūpējušies par bērnu interesēm, noskaidrojot, kadēļ mums ir tik zemi bērnu labklājības rādītāji (http://bnn.lv/latvijas-bernu-labklajibas-limenis-otrs-zemakais-starp-29-es-oecd-valstim-110510) Ļaujiet minēt, varbūt tādēļ, ka izvēlamies risināt problēmas nevis to saknē, bet ar abstraktiem aizliegumiem, kas tikai imitē kārtību kā shēmu, nevis realizē to?

Labprāt uzklausītu to domas, kam šis šķiet saturīgs un vajadzīgs likumprojekts, tiešām interesē.

Thu, 16 May 2013 14:03:50 GMT

Humanitāro zinātņu studentiem, tostarp man, līdz apnikumam bieži mēdz jautāt, ar ko tad mēs esam zemeslodei noderīgi, repsektīvi, ko mēs vispār mēdzam darīt iztikas nodrošināšanas nolūkos. Tad nu lūk, ja nu kāds šodien pajautās, varēšu kā ilustrējošu piemēru "iz dzīves" minēt to, ka šodien, piemēram, čakli skenēju mākslinieku E un G spermas bildes.

Wed, 15 May 2013 07:47:47 GMT

Šodien 3.autobusa šoferis vienā no pieturām izkāpa laukā un piegāja pie ratiņkrēslā sēdošā vīrieša, lai apjautātos, vai viņu nevajag iecelt mūsu autobusā. Vīrietis gan gaidīja citu busu, bet šoferim respect un bučiņas.

Sun, 12 May 2013 09:23:35 GMT

Puskaraļvalsti par brīvu vakaru! Esam nonākuši līdz tam, ka aizmiegu pie datora darot darbus, kamēr S. ar mani sarunājas

Sat, 11 May 2013 09:11:44 GMT

Piefiksēju, ka nespēju izteikt no patiesi iecerētus komplimentus "pa profesionālo līniju" māksliniekiem, ar kuriem esmu bučojusies, jo man šķiet, ka viņi to uztvers kā koķetēšanu, un šādas asociācijas ar manu lietišķo personu pēdējā laikā man šķiet visnevēlamākās. Lai neteiktu vairāk. Vispār zūd vēlem asociēties cilvēkiem kā personībai, gribas, lai runā tikai paveiktais un izdomātais, nevis es kā "jutekliski uztverams fenomens". Tikai gars, nekādu miesu.

Nu labi, iepriekš minētais vairāk paraksta manu personisko attieksmi pret komplimentiem kā komunikācijas mehānismiem, nevis cilvēku attieksmi pret miesisko mani.

Sun, 05 May 2013 14:11:34 GMT

Ļoti steidzami vajag šo izdevumu "Beyond Traditional Borders: Eight centuries of Latvian–Dutch Relations", varbūt kādam ir un drīkst aizņemties?

izskatās šādi:

Tue, 30 Apr 2013 17:34:12 GMT

Mani ļoti ļoti skumdina veci, vientuļi cilvēki. Tie, kas vēl nav tik veci, lai vientulība būtu likumsakarīga.

Šodien biju pie viena tāda mākslinieka, vēl skumjāku to padarīja tas, ka viņš taču ir tik pazīstams, talantīgs un nozīmīgs, bet tagad dzīvo viens ar kaķi tādā pusaizmirstībā. Visu dienu kamols kaklā pēc tās abpusēji biklās pieklājības. Atliek tikai cerēt, ka nav tik skumji, kā izskatās no malas.

(bet pie kā lai brauc, ja ne pie viņiem, skumjajiem un vientuļajiem, jo veiksmīgie snobi man derdzas vēl vairāk par "kamolu kaklā")

Thu, 25 Apr 2013 21:45:19 GMT

par resnu nosauca:

Wed, 24 Apr 2013 10:40:59 GMT

MAN KĀRTĒJAIS DIENAS JAUTĀJUMS, SORĪ

Gudrā ciba, kur varētu meklēt galus ltv 80.gadu otrās puses raidījumu arhīvam, ja tāds vispār ir?

Tue, 23 Apr 2013 12:48:40 GMT

Iesakiet kādu klusu kafejnīcu tajā Vecrīgas daļā, kas nav baigi tālu no Rātslaukuma. Kafijošanai un sarunām.
(Izrādās, ka es tikai visādus gaģušņikus zinu, bet man te smalki ļauži jāapkafijo.)

Tue, 23 Apr 2013 08:51:54 GMT

Sasmaidījos - man te jārecenzē vienas skolnieces ZPD par Linču, uzduros kaut kam šādam: "1990.gadā populārs kļūst televīzijas seriāls "Tvinpīka", ko varētu dēvēt arī par diez gan klasisku ziepju operu."

Thu, 18 Apr 2013 19:55:09 GMT

Savu pārspīlēto līdzjušanu lielākoties uztveru kā apgrūtinājumu, tagad gan vairs nav tik traki, bet bērnībā, kad tas izpaudās caur īpaši saasinātu bērna jūtīgumu, man tas sagādāja krietni par daudz bērnu melanholijas. Tad, kad biju īpaši ticīga, man patiešām šķita un bija bail, ka pēkšņi mana sirds var salūzt no līdzpārdzīvojumiem, tāpat, kā tas gadījās ar Dievmāti. Tā vismaz mums ticības mācības stundās stāstīja, neesmu pārbaudījusi.

Tagad it kā apzinos, ka pārspīlēta empātija ir tāds sarežģīts augstprātības paveids vai pārlieka neuzticēšanās cilvēkiem, bet tāpat ne vienmēr tieku galā.

Tue, 16 Apr 2013 16:31:02 GMT

Precīzu skaitu nepateikšu, bet pēdējā laikā arvien biežāk saskaroties ar Lielo Māgslenieku automātisko attieksmi pret mākslas teorētiķiem kā zemāku pasugu, nostiprinās mana pārliecībā, ka šī attieksme ir tikpat aprobežota kā jebkura cita veida diskriminācijas formas no rasisma, kseno vai homofobijas plauktiņiem.