- 3/11/20 07:14 pm
-
Šodien pirmo reizi kāds man atteica spiest roku un tā vietā izveica koronas sveicienu - saskaršanos ar elkoņiem.
Bet jā, paranoja ir lipīga:
- friziere klepoja un es biju atvieglota, kad viņa paskaidroja, ka viņai astma, nevis COVID19
- izveicu visādus trikus, lai sabiedrisko transportu lietotu nekam nepieskaroties ar rokām
- pašai bija kauns publiskā vietā šņaukt degunu, jo visi baigi pievērš uzmanību
- novēroju, ka stacijās visu laiku kaut ko dezinficē - visavairāk miskastēm augšmalas... par to es brīnos... tam tak neviens neskaras klāt, lai arī tur tiek mesti tie piešņauktie un pieklepotie mutauti
- izskatījās, ka arī kontrolē, lai transportos nekāptu cilvēki ar acīmredzamām slimības pazīmēm, uzskatāmi izrādīju savu veselīgumu (tik tie sīnusi aizlikti, velns)
- viens uber šoferītis arī kaut ko krekšķināja, un es uzreiz domāju, ka šis gan jau skaitītos "close contact"...
Vārdsakot, lai gan pa lielam nekādas panikas nav, arī krājumus neveidoju, un karantīna nebiedē kaut vai nedeļām ilga un vienatnē, bet kaut kāds background anxiety tomēr visu laiku ir. Un es to arī redzu citos cilvēkos. Visi tādi nekoncentrēti un aizdomīgi.