- 1/5/20 03:08 pm
-
Es esmu Sidnejā. Jaungadā nedaudz izbraucu, bet nebija viegli atrast, kur vispār vēl var doties. Un tāpat jau viss vienos dūmos.
Dūmos elpojam jau nedēļām, mēnešiem.
Uguns ir burtiski pie pilsētas robežām. Visi nacionālie parki ap Sidneju, kur es parasti braucu staigāt nedēļas nogalēs ir izdeguši pilnībā.
Tie ir arī saldūdens rezervāti. Dzeramā ūdens jau tā ir maz, jo nepieredzēti agresīvs sausuma periods ilgst jau gadiem, un pilsētā ir stingri ūdens lietošanas ierobežojumi, jo visi rezervuāŗi ir zem kritiskajām normām. Tagad ugunsgrēki vēl piesārņo rezervuārus ar pelniem, ko nav tik viegli attīrīt.
Elektrības piegāde arī ir apdraudēta, jo ir sadegušas vairākas apakšstacijas un back up savienojumi ar citiem štatiem. Vakar tika izsludināts, lai nelietojam elektroierīces, kas nav absolūti nepieciešamas.
Ceļi daudzi ir slēgti, bet pagaidām vēl no pilsētas var izbraukt un iebraukt.
Daudz smagāk protams ir visās vietās, kas pilnībā nodegušas, vai arī kur uguns ir iesprostojusi cilvēkus, kuri ir bez elektrības, sakariem, degvielas, u. tml. Masu evakuācijas ar kuģiem, helikopteriem un ar konvojiem pa bīstamajiem ceļiem ir palīdzējušas daudziem. Ir arī ievesti rezerves ģeneratori, pārtika, ūdens.
Visā Sidnejā cilvēki ļoti aktīvi ziedo primās nepieciešamības mantas, ko nogādāt tiem, kas palikuši bez nekā.
Visu laiku saņemam brīdinājumus, no kurām vietām ir nekavējoties jāevakuējas, vai kur ir jau par vēlu un jāmeklē patvērums un jāmēģina izdzīvot, kad uguns fronte iet pāri. Būtībā glābšanas dienesti nesniedz nekādas garantijas, ka uguni varēs apturēt, vai glābt īpašumus. Galvenais padoms ir vienkārši bēgt uz drošākām vietām, kamēr vēl var.