- 7/27/15 04:30 pm
-
es arī esmu, salīdzinot ar vidējo latvieti. bet man, esot ar sevi, nekāda dīvainības sajūta nerodas. sensori nepīkst. ja es nesaprotu/nepieņemu citu rīcības, tad tas nenozīmē, ka vaina ir manī. esmu pieradis dzīvot situācijā, kur vairākums rīkojas neloģiski.
kirgīzijas brauciens bija ļoti interesants šajā ziņā. lielākā daļa grupas (~8 no 14), veidoja politiku - spēlēja sociāli atbilstošās spēles, kā rezultātā pozitīvas sarunas nevedās, u.t.t. Daļa atdalījāmies šur tur un viss bija labi.
Bet katrs atsevišķi no šiem cilvēkiem ar mani pastaigājot kopā atvērās un (nestimulēts) blieza ārā domas un viedokļus, ko groupthink atmosfērā ārā nelaida. Bija smieklīgi un skumji. Ekstrēmākais bija, kad meiča, kas visu ceļojumu pat ne ar mani, ar gandrīz nevienu nekomunicēja, pēdējā dienā sadzērās, kāpa uz galda un padejoja man nedaudz striptīza. Ļoti mīlīgi, bet dīvaini. :D