- 2/9/11 06:32 pm
-
Es pat nedomāju, ka personīga interpretācija pie vainas. Bet gan tas, ka viss tiek novienkāršots (lai aprēķini nebūtu pārāk sarežģīti). Un tad modeļi vairs nekādi nesakrīt ar realitāti.
Piemēram, tēmā, kuru es pēdējā laikā papētīju - laika inkonsistences problēma vides politikā - tādi spēļu teorijas pētījumi tiek veikti jau 30 gadus. Un galvenais secinājums no tā visa ir tāds, ka laika inkonsistence ir neizbēgama un ka spēļu teorijas piedāvātie risinājumi nav ieviešami reālajā dzīvē, jo vai nu nav ētiski pieņemami vai arī tas nozīmētu radīt tik sarežģītu politiski-ekonomisko sistēmu, ka tas nedz atmaksājas, nedz vispār ir iespējams un neviens arī īsti nevar pateikt, kā tad tai sistēmai būtu jāizskatās. Iemesls - vienkāršotiem modeļiem arī ir vienkāršoti risinājumi, jo vairāk realitāte atšķiras no modeļa, jo vairāk arī atšķirsies reālie risinājumi, līdz kļūst par ne-risinājumiem.
Tad nu es nesaprotu, vai tiešām ar 30 gadiem nepietiek, lai saprastu, ka ar šo metodi jautājums netiks atrisināts. Vai nu ir jāmodelē advancētāk (bet to neviens īsti negrib, jo baisi sarežģīti, laikietilpīgi un vajag visādus superdatorus rēķināšanai- nevar tik ātri štancēt publikācijas), vai arī jāskatās uz to visu no cita skatpunkta un ar citām metodēm (kam es dodu priekšroku).
Salīdzinoši statistika man likās sakarīgāka- rezultātus var visādi pagriezt un interpretēt, bet pamatā visam vismaz ir reāli dati.