Sēdi tu tur tāds uz paša astes gala, augstāk par visu, mēģini salocīties kaut kādā paščimotanasanā, lai knapi aizsniegtos līdz bākai, kuru ir labi aizsniegt, jo pret to ir jāatspiežas bremzēšanas brīžos, savādāk ar visu svaru un inerci krīti virsū šoferim, kas braukšanas drošību it nemaz neuzlabo. Vienlaicīgi mežģī kaklu, lai nesistu ar savu ķiveri pa vadītāja ķiveri un kaut kā turētos pret milzu pretvēju, kas draud atlaust kaklu atmuguriski. Pusi braukšanas laika jāpavada pusgaisā, jo saķeres ar sēdekli īpaši nav, otru pusi laika skatoties, kā pagriezienos sejai tuvojas asfalts, skaitot lūgšanas.
Neērtāku transportlīdzekli vispār grūti iedomāties.
