September 12th, 2014

• Spīts
• 9/12/14 03:31 pm
• Tas, kas man te visvairāk traucē, ir tas, ka nevienam nevar uzticēties.
  Ne tādā ļaunā nozīmē, bet.....visi ir draudzīgi gatavi palīdzēt, reālistiski neizsverot savas iespējas to darīt.
  Un nekad jau nepateiks "Nē, sorry, man tomēr nesanāks", vienmēr būs "Ak, jā... visu nokārtosim! Tūlīt pat!"
  Solīt sola, bet nenotiek nekas.
  
  Taisnības labad jāsaka, savam baņķierim es varu uzticēties - viņš gadiem ilgi ar prasīgiem ārzemniekiem strādā.
  Mana skolotāja arī ir uzticama - no Vācijas.
  Lietuviešu draudzenīte arī neko lieku nesasola :)
  
  Tad, kad beidzu uzticēties un visas lietas ņemu savās rokās, re, visam būšu cauri izmalusies - birokrātijas džungļiem, jaunas mājvietas meklējumiem, visādiem citādiem praktiskas dabas jautājumiem.
  Bez kontaktiem, ar stipri ierobežotu mobilitāti, nezinot vietējo valodu (nē iestādēs nekādās svešvalodās te nerunā), vienkārši ar spītu :)
  
• 0 teicaMan ir ko teikt