Bavārijā arī bija labi.
Uz terases saulē +25, viss zied zaļo, dzied un čivina. Uz šķīvja svaigi grilētas netālajā upē samakšķerētas foreles.
75-gadīgās pa-vecmammas Inges stāsti par ceļošanu Radžastānā.
("tie kamieļi ir tik augstprātīgi")
Nu jau gandrīz par tradīciju kļuvusī sezonas starta atzīmēšana ar uzkāpšanu Neureuth virs Tegernsee.
Šogad, jāatzīmē apstākļi bija stipri mazāk sniegaini.
Džonijs pamodināts no ziemas guļas, startējas bez problēmām, tik nedaudz smako- izpūtējs būs jālabo.
Viņā visas vasaras apkārt blandīšanās atmiņas vēl dzīvas.
Pēc pāris gadiem būs jau retro statusā un būs atbrīvots no nodokļiem.
90-gadīgās vecmammas sveikšana ar dārgāko puķu pušķi, kādu līdz šim esmu iegādājusies.
Un kas tā ir par vecmammu! 90-tās dzimšanas dienas rītā cēlās 4:00, lai ceptu visiem kūkas.
Atpakaļceļš raiti ripojošajā Džonijā nostaļģiski klausoties jau vasarā iecienītos populārzinātniskos podkāstus.
Kopumā - vēlme dzīvot tuvāk kalniem/kalnos ir vai kur dzīva!
Vilina mani tā ainava, pavisam citādā flora, citādais gaiss un debesis.
Dzīves ironija ir tā, ka es tak varētu kaut vai rīt uz kalniem pārvākties.
Bet dzīves draugs, kuram tā ir dzimtene, nevar, un attāluma attiecības mums jau galīgi ir apnikušas.
PS
Bija jau arī vēl stāsti un pārdomas par pavisam netālu esošo bijušo ASV kara bāzi, kurā aukstā kara laikā darba kārtībā bija tālās darbības raķetes, notēmētas PSRS virzienā.
Par to, kā neviens īsti nezinājā, kas tās par raķetēm, bet biežie vēža gadījumi darbinieku vidū un apkārtnē, rada aizdomas, ka tik nav arī kāda kodolgalviņa tur bijusi.
Vispār interesanti, ka dārgais mazs puika būdams, aizgrābts skatījās uz tām raķetēm (kas bija uzstādītas zem tādiem kā observatorijas kupoliem, kuru retu reizi arī atvēra, lai testētu)...... uz tām raķetēm, tātad, kas bija notēmētas tajā virziena, kur es kā maza meitene smilšu kastē cepu kūkas.