December 18th, 2011

• Rīts
• 12/18/11 01:17 pm
• Gāju kājām mājās 4 no rīta. Gandrīz stundu.
  Bija mierīgs un par spīti tam, ka bija ap nulli, šķita silts. Pat kājas balles kurpītēs nesala.
  Lēnām sāka līt, lietus pārvērtās milzu sniega pārslās, sāka mosties un čiepstēt putni.
  Uz ielām nebja nevienas pašas dvēseles.
  Tikai mani augstpapēžu soļu klikšķi.
  Un sniegs uz hūtes malas.
  
  Tāds miers un skaistums un apziņa par mūsu nekad nepārejošo vienatni uz šīs pasaules.
  
  Rīts pēc ballītes, kurā pēc nedaudz vieglprātīgām sarunām un draiskām dejām,
  es pēkšņi apjautu, ka man apkārt ir visādi EK direktori, Austrijas vēstnieks ar kundzi,
  mana priekšniecība un sajūta, ka gan jau atkal būšu kādas nerakstītajās normās "neierakstījusies".
  
• 0 teicaMan ir ko teikt