October 23rd, 2011

• dzīvošana
• 10/23/11 07:12 pm
• Dzīvesvietas meklēšana te ir bijusi visai aizraujoša.
  
  Bija dažādi kandidāti:
  - sākot no biklas āzijas/vācijas pārstāves, kas, manuprāt, pa kluso ir baigā tusētāja un piedāvaja istabu ar fantastisku skatu pāri pilsētai
  - līdz jaunam ar savu ķermeni, dārgiem gadžetiem un tīrību apsēstam itāļu jauneklim, kurš apmeklē sporta zāli katru dienu, 5 reizes pusstundas laikā man pastāstīja, cik ļoti viņam patīk visu uzturēt tīru (klīniski tīru, es teiktu) un kurš no visiem apmeklētājiem bija izvēlējies mani kā vispiemērotāko kopdzīvošanai (otrajā vietā aiz viņa supertīrā kaķa)
  - līdz pat lepnas villas pupagrabā ierīkotam dzīvoklītim pie diviem pensionētiem īriem, lielu parku vidū, ezeru starpā
  - kā arī jaunēkļiem lieliskā lokāicjā pilsētas centrā, kuru viesistabas galvenie elementi ir pokera galds un bārs, viss tāds sarkani-melnā spektrā, un kur viens no būtiskajiem jautājumiem bija- "televizoru pirksi?"
  
  Un ko es- beigu beigās atmetu ar roku visiem labā novietojuma, zemo cenu, un tīrīguma piedāvājumiem, un padevos "sajūtām". Dzīvošu ne diez cik labā vietā, ar ne tik labu transportu uz darbu, un ne tik smukā apkārtnē, pie tam visai tuvu lidostai, BET ar cilvēku, ar kuru saskan. Kuram viesistabā līdz griestiem vijas tomāts, un vispār ir savs dārziņš aiz loga, kam uz dīvāna sega no Ekvadoras, un pie sienas sērfa dēlis, kurš manā istabā ir ievietojis savas vecvecmammas skapi un kura mīļākais ballīšu paveids- izdejoties salsu līdz spēku izsīkumam.
  
• 1 teicaMan ir ko teikt