May 7th, 2011

• 5/7/11 11:35 pm
• Uzkāpu uz jumta, kur starp žūstošo veļu ēdu savu bulciņu ar tēju, skatījos uz banana moon, un to, cik maz tomēr gaismu šajā 5-miljonu pilsētā, un cik pārsteidzoš daudz šonakt zvaigžņu, kas parasti slēpjas aiz smoga un putekļu mākoņiem. Un par to cik naivi un romantiski es te visu uztvēru kad pirmo reizi stāvēju uz viena no Katmandu jumtiem pirms 5 gadiem, lai gan tieši tad situācija bija visnedrošākā un nestabilākā -ar visām maoistu aktivitātēm.
  
  Nodzīvoju mēnesi Nepālā, ievērojamu laiku no tā Katmandu un ne reizi neesmu aizgājusi uz nevienu dzīvās mūzikas bāru vai klubu vai jebkādu citu tusēšanos. Nevar zināt, vai mūsu pirms 3 gadiem noskatītais favorīts - mūziķis ar bizi ar vēl uzstājas Thamel bāros.
  
  blogā šo to iepapildinājām no Pokharas posma: http://fieldstudyinnepal.wordpress.com/
  
• 0 teicaMan ir ko teikt